Enerģija ir fiziskas sistēmas spēja paveikt darbu. Izšķir enerģiju, kas saistīta ar kustību jeb kinētisko enerģiju un enerģiju, kas saistīta ar pozīciju jeb potenciālo enerģiju. Enerģija izpaužas fiziskas sistēmas īpašību maiņā. Viens no būtiskākajiem ar enerģiju saistītajiem fizikas likumiem ir enerģijas nezūdamības likums.
No elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus - mehānisko (ar elektromotoru), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot elektrolīzi), gaismu (ar spuldzi), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē - pretestībā). Enerģija un spēks nemitīgi maina pasauli. Enerģijai ir daudzas formas, bet vienīgi gaismas enerģija ir redzama. Cilvēki ir uzbūvējuši dažādus mehānismus un ierīces, lai pārveidotu enerģiju no vienas formas citā. Enerģiju nevar radīt no jauna vai iznīcināt, to var tikai pārvērst no viena veida citā. Ar dažādām ierīcēm var realizēt enerģiju veidu pārvērtības. Piemēram, bremzējot mehāniskā kinētiskā enerģija pārvēršas siltumā, savukārt iekšdedzes dzinējā degvielas ķīmiskā enerģija pērvēršas siltumā un kustības kinētiskajā enerģijā.
Par atjaunojamiem enerģijas avotiem uzskata tos, kuri nevarētu izzust tuvākajā nākotnē. Šie enerģijas avoti ir ekoloģiski tīrāki, t.i., mazāk bīstami apkārtējai videi, nekā fosilais kurināmais. Naftu, ogles un dabasgāzi sauc par fosilo kurināmo, jo tie ir izveidojušies no sen eksistējošo augu vai dzīvnieku atliekām. Sadedzinot šo degvielu, tiek atbrīvota enerģija, kuru var pārveidot citā enerģijas formā. Fosilais kurināmais ir neatjaunojams, un tā krājumi neglābjami sarūk. Pretstatam fosilajam kurināmajam atjaunojamie enerģijas avoti nekad neizsīks. Tie ir saules gaisma, vējš, plūdmaiņa un lietusūdens, kas rada hidroelektroenerģiju. Trīs ceturtdaļas pasaules elektroenerģijas saražo termoelektrostacijās, kurās izmanto fosilo kurināmo, kā arī kodolelektrostacijās. Fosilais kurināmais rada piesārņojumu, un tā resursi ir ierobežoti. Kodoldegvielas droša izmantošana ir dārga, bet izlietotā dedviela ir bīstama un grūti uzglabājama. Taču pastāv vairākas iespējas, kā darbināt elektriskos ģeneratorus, neradot piesārņojumu vai kodolavāriju risku. Šādu alternatīvu metožu piemērošanai izmanto dabas resursus, kas nekad nebeigsies, piemēram, saules enerģija, vēja enerģija, ūdens enerģija, hidroelektroenerģija, viļņu enerģija, augu enerģija u.c.
