Superīgi un noderīgi, pasaules ievēroti, latviešu izgudrojumi. Sākot ar degunu, kas saož vēzi un beidzot ar neatšifrējamiem algoritmiem.
Esmu lepns, ka esmu dzimsi Latvijā 
Daži no latviešu superīgākajiem izgudrojumiem19
453
2
Glābējšūnas
2012, gadā Latvijas mediķi izdarīja unikālu operāciju, kas nebija veikta nekur citur pasaulē. Pirmo reiz sirds muskulī transplantēja cilmes šūnas četrus mēnešus vecai meitenītei, kas cieta no smagas sirds slimības. Mazās Sofijas sirds muskulis bija tik vājs, ka nespēja pildīt savu asins sūkņa funkciju. Medicīnas profesoram Arim Lācim ienāca prātā ievadīt cilmes šūnas meitenītes sirdī, jo tās spēj veicināt atjaunošanās procesus sirds muskulatūrā. Pēc operācijas Sofijas sirds vairs neatgādināja piepūstu bumbu, bet atguva normālu formu, un meitenītes sirsniņa spēj pildīt savus darbiņus.
Superjutīgs mērītājs
Latvijas Universitātes pētnieki strādā pie NATO finansēta projekta - rada ierīci, kurā var "piespiest" elektronus ap atomu riņķot pretējajā virzienā. Šāda ierīce spēs mainīt magnētiski lauku ar rekordlielu jūtību. To varēs izmantot, piemēram, medicīnā - aplikt ar tādām ierīcēm cilvēku un izveidot magnētiskā lauka karti, lai uzzinātu, kā strādā orgāni, kur slēpjas slimība. Ja šādu mērītāju garā saitē pieliks pie lidmašīnas un vilks pa zemi, varēs atklāt dzelzs rūdas iegulas, atrast zemūdenes okeānos un noteikt teroristu izrakstos pazemes tuneļus.
Āda robotam
Zinātnieki RTU Tehniskajā fizikas institūtā izstrādāja gumiju, kas jūt spiedienu. To varēs izmantot būvējot robotus, taisīt ādu, lai robots, piemēram, nesaspistu olu savos pirkstos. Gumija jau laikos dos signālu, ka pie noteikta spiediena robotam jāaspstājas.
Īpaši ražīgi kvieši
LU Bioloģijas institūtā izstrādāta pilnīgi jauna vasaras kviešu šķirne "Robijs", kas dod vairāk graudu, ir izturīgāka pret veldri, gan slimībām - nekā iepriekš Latvijā audzētās šķirnes
veldre - sava smaguma, lietus, vēja dēļ pie zemes noliekti graudaugi.
Robotzivs - pētniece
RTU Mehānikas institūtā pētnieki, sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem izstrādājuši zivjveidīgu robotu ar distences vadību. Tas spēj ar vienu astes vēzienu uzsākt kustību no miera stāvokļa vai pagriezties kustībai pretējajā virzienā, bez trokšņa nolaisties ūdenskrātuves dibenā vai uzpeldēt visrpusē un palikt nekustīgi, skenējot apkārtni. Robotzivs varēs darboties piesārņotā vidē vai ļoti zemā temperatūrā, kur cilvēkiem bīstami uzturēties. Šo robotzivi izmantos zemūdens objektu apsekošanā, jūras gultnē eseošo lādiņu atrašanā un iznīcināšanā. Robots pēc izkskata patiešām atgādina 50 cm garu lašveidīgu zivi.
Attēlā redzama īsta robotzivs - pētniece
Mākslīgais deguns
RTU pētnieki atklājuši unikālu materiālu, kas var kalpot par mākslīgo degunu, jo tas jūt smaržu. Nonākot saskarsmē ar smaržām un smakām, izmainās šī materiāla elektriskā pretestība, tāpēc tas darbojas kā ožas sensors. Mākslīgais deguns var lieti noderēt ikdienā pārbaudot gaisa vai pārtikas kvalitāti. Attēlā redzams viens no zinātniekim, kas šo degunu izgudroja.
P.S - Deguns spēj saost vēzi
Neatšifrējami algoritmi
Latvijas pētnieks Andirs Ambainis raksta datorprogrammas kavantu datoriem, kuri vēl nav uzbūvēti. Tomēr izrādās, ka viņa radītajiem algoritmiem un idejām ir ļoti liela nozīme datortehnoloģijās, jo mūsdienu pasaulē jebkuru algoritmu var atšifrēt, bet kvantu pasaulē var izbeidot datu pārraides līniju, kas nav atšifrējama. Kvantu tipogrāfijas līnijas ir pilnīgi drošas, tāpēc Andra teorētiskos pētījumus ņem vērā pasaules lielākie uzņēmēji, kas nodarbojas ar datu drošību.
Audiobojas
RTU izgudroja audiobojas, ko Latvijas un Lietuvas sadarbības projektā paredzēts ierīkot jūrā, lai atvieglotu peldēšanu neredzīgiem clvēkiem. Katra boja ir aprīkota ar raidītāju, tāds uz rokas būs arī cilvēkam, kas dosies peldēties. Tikko peldētājs tuvosies bojā, raidītājs dos signālu, ka tālāk doties nevar. Raidītājus varēs saņemt glābšanas stacijā.
Paldies, ka izlasīji, neaizmristam novērēt rakstu un lepojamies, ka esam latvieši! 
Tev patiks šie raksti
