19. gadsimts.
1.Skaitļošanas ierīču attīstībā zināma loma bija franču zīda audumu fabrikās veiktajiem eksperimentiem ar aužamo steļļu automātisko vadību. 1801. gadā inženieris Žozefs Marī Žakārs uzbūvēja pilnībā automatizētas stelles. Steļļu darbību programmēja vesela paka perfokaršu, katra no tām vadīja vienu saivas gājienu. Pārejot uz jaunu zīmējumu, operators tikai apmainīja perfokaršu pakas. Mūsdienu izpratnē caurumu sistēma bija programma, bet stelles – procesors. Ierīces vadība ar perfokaršu palīdzību tika izmantota daudzās vēlāk konstruētajās skaitļošanas mašīnās, tātad zināmu laika periodu tas bija nozīmīgs atklājums.
2. Ideju par perfokaršu izmantošanu pārņēma angļu matemātiķis Čārlzs Beibidžs. 1822. gadā Beibidžs publicēja aprakstu mašīnai, kura spētu izrēķināt un izdrukāt lielas matemātiskās tabulas – savai diferenciālajai mašīnai. Šī mašīna automātiski risināja kvadrātvienādojumu x2 + x + a = 0 jebkurai skaitļa a vērtībai. Protams, šādā veidā varētu uzbūvēt skaitļošanas mašīnas ikvienam matemātiskajam vienādojumam vai uzdevumam, taču tas nebūtu lietderīgi. Tāpēc 1833. gadā Čārlzs Beibidžs nonāca pie domas veidot universālu analītisku mašīnu, ar kuru varētu risināt visdažādākos uzdevumus.
3.Šādai mašīnai vajadzētu darboties līdzīgi tam kā darbojās ar programmu vadāmās stelles: nomainot perfokarti (programmu), mainītos risināmais uzdevums. Lai to varētu realizēt, vajadzēja izdomāt jaunas ierīces datu glabāšanai. Beibidža mašīnai bija iecerētas visas galvenās daļas tādas, kādas tās ir mūsdienu mašīnām: atmiņas ierīce (saukta “noliktava”), aritmētiskā ierīce (“dzirnavas”) un vadības ierīce (“kantoris”).
4.“Var ar pilnu pārliecību apgalvot, ka analītiskā mašīna auž algebras rakstus, kā Žakāra aužamās stelles atveido krāsas un lapas.”- rakstīja grāfiene Ada Lavleisa. Viņa pārliecināja Beibidžu par nepieciešamību decimālās skaitīšanas sistēmas vietā lietot bināro. Viņa izstrādāja arī dažus programmēšanas principus, kas ir atzīti vēl mūsdienās. Ne par velti Adu Lavleisu dēvē par pirmo programmētāju pasaulē. Diemžēl arī analītiskā mašīna netika uzkonstruēta. Idejas bija aizsteigušās priekšā laikmetam.
5.1885. gadā Dors Felts izveidoja Komptometru – ierīci matemātisko operāciju veikšanai, datus ievadot ar taustiņu palīdzību. 1892.gadā izveidotajai W. S. Barrota mašīnai bija iespējams iegūtos rezultātus arī izdrukāt. Šāda tipa skaitļotāji tika pilnveidoti, bija plaši izplatīti un tos aktīvi lietoja pat līdz 20. gadsimta vidum.
6.Tikai 19 gadus pēc Beibidža nāves viens no viņa principiem – izmantot perfokartes ieguva reālu izskatu. Tas bija statistiskais tabulators, kuru izveidoja amerikānis Hermanis Hollerits . Ar viņa konstruēto mašīnu tika apstrādāti 1890. gada ASV tautas skaitīšanas dati. Pilnā statistiskā analīze tika veikta 2,5 gadu laikā, trīs reizes ātrāk nekā iepriekšējā 1880. gada tautas skaitīšana. Hollerits ar lepnumu sevi dēvēja par pirmo “inženieri – statistiķi”, kas tā arī bija.
