10 zinātniski izskaidrojumi spokiem3

3. INFRASKAŅAS. Pēc pelēka spoka ieraudzīšanas pie sava rakstāmgalda, pētnieks Vic Tandy bija noraizējies, ka viņa laboratorija ir apsēsta. Bet nākamajā dienā Tandys nonāca pie interesanta atklājuma. Gatavojoties atvērt vārtus, viņš nolika savu zobenu turētājā un atklāja, ka tā asmenis nadaudz kustās. Pār pētnieku nāca apskaidrība, ka svārstības, kas liek viņa zobens asmenim kustēties, ir tas pats spēks, kas bija apsēdis viņa laboratoriju.  Viņam bija darīšana ar infraskaņu. Cilvēks spēj sajust skaņu, kas ir nedaudz zemāka par 20 Hz, bet nespēj to sadzirdēt.  Šo kluso „troksni” sauc infraskaņa. Dakteris Richard Wiseman saka, ka infraskaņas svārstības mēs sajūtam un tās mums var izraisīt bailes, nemieru un pat paniku. To var radīt vējš, dažādi laikapstākļi un ikdienas ierīces. Bet atgriežoties pie Vic Tandy, kāpēc viņš redzēja pelēku spoka tēlu? Izrādās, laboratorijā bija ventilātors, kura radītā skaņas vibrācija bija 19 Hz un mūsu acābols ir spējīgs uztvert frekvenci ap 20 Hz, radot dažādus tēlus, kas patiesībā tur nemaz nav. Izslēdzot ventilātoru Vic Tandy atbrīvojās no spoka savā laboratorijā. Dr. Wiseman uzkata, ka šīs vibrācijas ir atbildīgas par „apsēstajām” vietām. Pētot kādu pazemes vietu, viņš pierādīja, ka infraskaņa nāk no satiksmes virs galvas. Viņš uzskata, ka tas izskaidro visus spoku tēlus un baiso soļu sakņas.

4. AUTOMĀTISMS. Viens no no veidiem kā sazināties ar garu pasauli ir ieiet transā. Idejas pamatā ir: ķermeņa atbrīvošana no prāta, savienošanās ar visuma kosmisko enerģiju un sena gara ielaišana savā ķermenī.  Tā darīja senie šamaņi, tā aizvien dara dažādi mediji arī mūsdienās. Protams, arī šajā sfērā pastāv viltvārži, bet tik un tā ir cilvēki, kas aizvien vēl tic tam, ko dara. Atbilde tam visam ir automātisms jeb „izmainītais apziņas stāvoklis”. Kad cilvēks koncentrējas un attīra savu prātu no visādām domām, no zemapziņas sāk uznirt dažādi attēli, fakti utt. Sākumā cilvēkam var šķist, ka viņš neko tādu nezina un, ka tā ir kāda gara iedvesta informācija, tomēr, īstenībā tas ir tikai un vienīgi viņa paša prāts. Mūsu smadzenes spēj izdomāt visai trakas lietas arī bez piepūles. Cik reizes jūs kaut kas ir iedvesmojis no zila gaisa? Cik reizes esi pa naktīm murgojis vai sapņojis? Tās ir jūsu smadzenes, kas darbojas 24h dienā.

5. TEMPERATŪRA. Iedomājaties, ka jūs izpētat vecu, baisu māju nakts vidū un pēkšņi jums kļūst auksts. Pasperot dažus soļus pa labi vai pa kreisi, temperatūra normalizējas.  Spoku mednieki teiktu, ka tā ir zīme, ka tuvumā ir kāds spoks, jo kad tie vēlas parādīties nakts vidū no zila gaisa, tiem ir nepieciešama liela enerģija, tāpēc viņi savāc apkārt esošo siltumu (ieskaitot no cilvēkiem). Taču zinātniekiem ir kāds daudz garlaicīgāks izskaidrojums. Kad skeptiķi pārbauda „spoku” māju, tie atklāj, ka aukstais gaiss parastie iekļūst caur logu vai skursteni. Pat tad, ja viss ir stingri aizvērts, viņiem ir kāds racionāls izskaidrojums. Katram objektam ir sava virsmas temperatūra un, lai līdzsvarotu istabas kopējo temperatūru, tie atdod savu siltumu. Kā rezultātā karstais gaiss ceļas augšup, pārvēršot auksto gaisu smalkos rasas pilienos. Kad cilvēks ienākot tādā telpā, sakustina gaisu, smalkie rasas pilieni nokrīt uz adas, radot pēkšņu aukstuma sajūtu. Nākošreiz, kad liksies, ka telpā ir spoks, vienkārši ieslēdziet sildītāju.

6. KAMERU ILŪZIJA. Spoku medniekiem ir mīlestības-naida attiecības ar šiem apļiem, kas reizēm ir redzami fotogrāfijās. Daudzi uzskata, ka tie ir aizsaulē aizgājušu cilvēku dvēseles. Tie nav saskatāmi ar aci, bet ir redzami fotogrāfijās. Skeptiķis  Brian Dunning saka, ka putekļiem vai kukaiņiem esot pārāk tuvu kamerai, tie var parādīties fotogrāfijās kā neskaidri, izplūduši apļi. Un pateicoties zibspuldzei, tie var kļūt arī mirdzoši, tādējādi tie tiek noturēti par spokiem. Pilnīgi pamatoti, vai ne? Pat lielākie ticētāji spokiem, bieži vien šīm fotogrāfijām netic. Ir tik daudz variantu, kas varētu būt šie apļi – smalki mati, putekļi, mitruma pilieni utt. Pateicoties pamatzināšanām, kā darbojas šāda veida tehnoloģijas, daudzas Paranormālo parādību mājas lapas ir atteikušās pieņemt šāda veida fotogrāfijas.

7. KARBONA MONOKSĪDS. 1921. gadā William Wilmer publicēja avīzē rakstu par kādas ģimenes spoku apsēsto māju. Viņu „elles” māja bija piepildīta ar čīkstošu durvju skaņām, mēbeļu pārvietošanos un soļu skaņām tukšās istabās. Viens no bērniem juta kā kāds uz viņa sēž, kamēr otram uzbrūk nezināms, mistisks svešinieks. Tai pat naktī viņu mamma redzēja, kā viņas gultas galā stāv sieviete ar vīrieti. Šiem spoku uzbrukumiem atkātojoties, ģimeni pārņēma depresija un pat viņu telpaugi sāka nīkuļot. Kā beigās izrādījās, mājas krāsns bija uzbūvēta nepareizi un ģimene pamazām indējās ar karbona monksīdu.  Karbona monoksīds (CO) ir bez smaržas un bez garšas gāze, kuru tāpēc ir grūti atklāt. Šī gāze ir bīstama, jo mūsu sarkanās asins šūnas to apsorbē daudz vieglāk nekā skābekli, tādējādi izraisto skābekļa trūkumu organismā, kas var beigties ar nāvi. Bet pirms jūs mirsiet, jūs var piemeklēt dažādas skaņas, sajūtu un redzes halucinācijas, kā tas bija šajā gadījumā ar iepriekš minēto ģimeni.

8. MASU HISTĒRIJA. 2013.gada jūnijā, Vācijā, 3000 fabrikas strādnieki izgāja ielās. Tie neprotestēja pret garajām darba stundām vai mazo atalgojumu, bet gan vēlējās, lai kāds kaut ko iesāk pret spoku, kas mitinājās viņu atpūtas istabā. Dusmīgais gars uzbruka strādniecēm dāmistabā, atstājot visus panikā. Līdzīga situācija notika arī Patongas skolā, kur 22 studenti tika hospitalizēti pēc tam, kad bija sastapuši spoku vecas kundzītes izskatā. Gan fabrikas darbinieki, gan studenti saskārās ar psiholoģisku fenomenu, ko sauc par Masu Histēriju. Šie kolektīvie murgi rodas tad, kad cilvēki ir patiešām lielā stresā, pateicoties apkārtējai videi (stingras skolas, darba vietas).  Šis stress pamazām pārvēršas fiziskos simptomos – galvassāpēs, sliktā dūšā, panikā, sajūtā, ka kāds uzbrūk utt. Salīdzinoši noslēgtajā vidē šīs ziņas ātri izplatās un nepaiet necik ilgs laiks, kad kādam arī šķiet, ka tas pats notiek ar viņu. Tas ir interesanti, ka, piem., no visiem 3000 darbiniekiem, neviens tā arī ar savam acīm neieraudzīja spoku. Viena sieviete saslima un tika pieņemts, ka tas ir ļaunā gara pastrādātais noziegums.

9. JONI. Biežāk izmantotie spoku mednieku darbarīki ir jonu lente un jonu skaitītājs.  Tie uzskata, ka liela jonu klātbūtne gaisā liecina par paranormālo parādību klātbūtni. Gari izmanto jonus, lai parādītos un varētu nobiedēt cilvēkus līdz nāvei. Tomēr, jāatzīst, jonu skaitīšana nav tas labākais veids, kā atrast spoku.  Joni ir iesaistīti gandrīz visās dabas parādībās, piem., laikapstākļos, saules radiācijā, radona gāzē. Kad zinātnieks ierauga jonu, tas ir „dabiski”, kad spoku mednieks ierauga jonus tas ir „paranormāli”. Lai nu kā, joni mums var ļaut justies gan pozitīvi (mirīguma, atvieglojuma sajūta), gan negatīvi (galvassāpes, neapmierinātība). Cik tas ir paranormāli vai dabiski – spriežat paši.

10. KVANTU MEHĀNIKA. Kvantu mehānika ir mācība par matērijas smalkākajām sastāvdaļām, un, pateicoties tās izpētei, mums ir daudz un dažādi labi izgudrojumi. Lai nu kā, tā tomēr var kļūt nedaudz dīvaina, kad fiziķi sāk runāt par spokiem un dvēselēm. Piem., dakteris Stuart Hameroff un viņa fiziķis Roger Penrose uzskata, ka cilvēka apziņa nāk no mikrokanāliem, kas atrodas mūsu smadzeņu šūnās un šie kanāliņi ir atbildīgi par kvantu pārstrādi. Viņi uzskata, ka tad, kad cilvēks gandrīz nomirst, visas kvantu sastāvdaļas atstāj smadzenes, bet joprojām turpina pastāvēt, tāpēc  daži cilvēki stāsta par ārpusķermeņa pieredzi un gaismu tuneļa galā. Kā jau tas bija sagaidāms, daudziem mūsdienu zinātniekiem ir grūti piekrist Hameroff un Penrose teorijai, bet dr. Henry Stapp nav viens no tiem. Kā cienījams kvantu fiziķis uzskata, ka cilvēka personība varētu pārdzīvot fiziskā ķermeņa nāvi un pastāvēt kā „garīga vienība”. Bet tādā gadījumā, šis būtu viens no zinātniskajiem pierādījumiem, ka SPOKI patiesībā eksistē! Tās ir kvantu daļiņas, kas palikušas pēc mums.