Sagribējās iztulkot kaut ko nopietnāku. *Fonā skanot skumjai mūzikai, Tvītotāja sāk tulkot*
Sagribējās iztulkot kaut ko nopietnāku. *Fonā skanot skumjai mūzikai, Tvītotāja sāk tulkot*
Reiz dzīvoja kāda skaista meitene, kas sapņoja būt modele. Kad viņa pabeidza koledžu, viņa atrada darbu modes industrijā - modele apģērba reklamēšanai žurnālos. Viņas karjera progresēja, un viņai nācās doties uz daudzām ārvalstīm un piedalīties daudzās fotosesijās.
Tad viņa piedalījās fotosesijā ar izskatīgu vīrieti. Viņi sāka satikties, tam sekoja skūpsti, līdz abi bija neprātīgi iemīlējušies.
Pēc pāris gadiem viņi apprecējās, un ikviens teica, ka viņi ir lielisks pāris. Kāzās vairāki teica, ka viņi abi ir tik skaisti, tāpēc viņu bērnam arī jābūt skaistam. Pēc kāda laika sieva palika stāvoklī.
Taču, kad bērns piedzima pāris bija šausmās. Tas bija pretīgākais bērns, kāds jebkad redzēts. Ārsti un māsiņas skatījās uz viņu ar riebumu. Mātei un tēvam nācās valdīt vēmienu, paskatoties uz dēla seju.
Kad viņš auga lielāks, viņa seja palika vēl pretīgāka. Viņa acis izspiedās uz āru, āda ap degunu bija deformēta, un viņa mute strutoja. (Man vajadzētu atmest ieradumu ēst tulkojot. D:) Līdz trīs gadu vecumam viņu turēja viņa istabā. Viņi nekad nelaida viņu arī. Viņi negribēja, lai kaimiņi vai draugi viņu ierauga. Izskatīgais pāris kaunējās no sava dēla ar monstra seju.
Dēla dēlj, pāris katru dienu strīdējās. Sieva, pavadot katru dienu mājās ar savu slēpto dēlu sāka jukt prātā. Katru reizi, kā viņa paskatījās pa logu, viņa redzēja to, kā citi bērni laimīgi spēlējās. Viņa centās izmest no prāta slepkavas instinktus.
Kādu dienu vīrs nosprieda, ka sievai un dēlam nav veselīgi pavadīt dienu iekštelpās, tāpēc aizveda abus uz pikniku, uz klints malas.
Tad abu pretīgais dēls teica, ka viņam vajag pačurāt. Māte teica, lai dara to no klints malas. Brīdī, kad zēns tur nostājās sieva pagrūda viņu no aizmugures.
Tēvs izmisis paskatījās uz sievu, taču neko neteica. Viņi savāca lietas un brauca mājās. Kad kāds apvaicājās par dēlu, viņi atbildēja, ka nomiris, cīnoties ar smagu slimību.
Pēc gada sieva atkal palika stāvoklī. Pāris raizējās, jo nevēlējās vēl vienu neglītu dēlu, taču kad mazulis piedzima, tā bija superskaista meitenīte.
Viņi viņu mīlēja un lutināja, rādīja visiem draugiem, radiem un kaimiņiem. Viņi kopā pavadīja daudzus laimīgus gadus.
Kad meitiņai palika četri gadi, viņas dzimšanas dienu nolēma svinēt laivā. Bija skaista, saulaina diena, un laiva lēni slīdēja pār ezeru.
Tad meita teica, ka viņai vajag pačurāt. Mamma palīdzēja meitai novilkt bikses un turēja viņu pār laivas malu, lai viņa varētu nokārtoties. Meita paskatījās uz tēti un teica: "tikai lūdzu, neatļauj mammai mani nomest arī šoreiz!"
*Tvītotāja paklanās, un notrauš neesošu asariņu*
*Tvītotāja paklanās, un notrauš neesošu asariņu* - par šo nevarēju beigt smieties stāsta beigās. Skumjš stāsts ar laimīgām beigām.
"tikai lūdzu, neatļauj mammai mani nomest arī šoreiz!" - dziļi , ir ko pārdomāt "+" Tev !
Bravo, bravo! No Grū aplausi un ziedi. Varbūt arī viena maza bučiņa uz vaiga.
"Mātei un tēvam nācās valdīt vēmienu, paskatoties uz dēla seju."
kā var kaut ko tādu vispār izdomāt.. normāli vecāki mīl savu bērnu vienalga, cik neglīts viņš ir