Vakar vakarā pļāvu zāli. Sāka jau krēslot. Domāju pie sevis kaut ko, cik nu var padomāt zāles pļāvēja lielajā troksnī, kad pamanīju, ka debesis sāk tā kā sārtoties un viss man apkārt sāk pielīt ar sārtu gaismu. Pirms kāda laika debesis jau bija noskaidrojušās un saule norietējusi aiz pie apvāršņa esošajiem mākoņiem. Un tad saule atkal parādījās, ne gluži saule, bet viņas gaisma, mākoņi sāka izklīst un iekrāsoties arvien spilgtākās krāsās. Pļaujot, ik pa laiciņam pacēlu galvu un brīžiem vienkārši žoklis atkārās - kādi skati pavērās manā acu priekšā!! Gluži kā krutākajās fotošopa un pastkartīšu bildēs!!! Visu laiku mainījās mākoņu un krāsu kompozīcijas un visapkārt bija tik neaptverams skaistums..
Nu, parasti man vajag kaut ko tādu tiešām wow, lai es pateiktu āaaaw :D Un vakar tāds wow tiešām bija.. Skrēju istabā pēc kāda iemūžināmā aparāta, bet fiksumā vien telefonu sagrābstīju. Par lielu nožēlu, bildes ne uz pusi neatspoguļo to krāsu gammu un spilgtumu, kas bija vakardienas karaliskajās debesīs, un sarkanie toņi bija TIK spilgti, ka gluži vai likās, ka debesis deg!!! :) Tas bija kaut kas, kā pasakā, reti gadās redzēt kaut ko tādu..
Fotogrāfēju ar savu divpikseļu telefoniņu un klusībā lādējos, ka nav man tāda aparāta, kas spēj iemūžināt to, ko redzu.. Nozvērējos sev, kad es izaugšu ( ;D ), būs man liels monstrs ar hujviņzincikpikseļiem, būs!!! ;)))
laikam vajadzēja pierakstīt to, ka es braucu ar zālespļāvēju - traktoriņu, rokas dreb un pozas ar tās neērtākās 
nefočēju, ar domu, kā fotokonkursam ;DD tik ļoti, gribējās kaut daļu no tā skaistuma iemūžināt.. un parādīt citiem.. ēeh 
