Cik bieži Tu pārkāp noteikumus vai noteiktās prasības? Nav jābūt noziedzniekam, lai to darītu, jo īstenībā, ja tā padomā, mēs to darām visu laiku – piemēram, iešana pa zāli; sarkanās gaismas šķērsošana krustojumos, jo mēs taču steidzamies, mašīnas nebrauc un gaidīt zaļo signālu kaut kā negribas, vai ne?!.. ielas šķērsošana tam nepiemērotās vietās, jo līdz luksoforam taču ir tik tālu; skaļas mūzikas slēgšana vēlās naktīs, tādējādi traucējot kaimiņus, uz kinoteātri vai teātri iešana ar savu ēdienu un dzērienu, kas nav atļauts.. ..un tā var turpināt vēl un vēl, pieminot ikdienas sīkumus, kuru darbība patiesībā nemaz nav atļauta.Tie, kuriem ir bērni, šo noteikti sapratīs, spriežot pēc savējiem, bet tie, kuriem nav, iespējams to zina, novērojot no malas – bērni bieži vien speciāli dara to, ko vecāki saka nedarīt, piemēram, ja vecāki saka apiet peļķi, viņiem noteikti jāiziet tai cauri un pie reizes vēl pa to jāpalēkā. Vai arī bērni uzreiz sāks spēlēties ar to rotaļlietu, kuru paprasījis cits bērns – pašam nevajadzēja, bet ja citam vajag, tad speciāli par spīti jāsāk pašam spēlēties. Laikam ejot mazais bērns mācās pareizās uzvedības normas un klausīties citos, vairāk nelēkājot pa peļķēm tikai tāpēc, ka vecāki teica to nedarīt. Ar laiku bērns sāk darīt to, ko no viņa gaida.. bet varētu tā mākslinieciski pateikt, ka katrā pieaugušajā joprojām dzīvo šis „mazais bērns”, kurš vēlas pārkāpt noteikumus, nav svarīgi, ka šie noteikumi ir konkrētajā situācijā nebūtiski.
Dodu ieskatu cilvēku bildēs, kuri speciāli izdarīja tā, kā nav ļauts. Es ticu, ka, ja ne katram, tad lielākai daļai pašiem ir kolekcija vai vismaz viena sava tāda tipa bilde, jo jāatdzīstas, ka man ir, jā. :D
tas ir kvantu fenomens - ja tu ko neredzi, tad tas var arī neeksistēt. tātad var teikt, ka nekad nepārkāpju likumus, jo neviens to neredz.
