Sveiki, spocēni.
Vai Tev nav gaījies tā, ka Tu ēd savu sviestmaizi un pēkšņi Tu saproti, ka siers, kas bija tik akurāti nogriezts un uzlikts uz maizes, uz Tevi glūn? Ja Tev tā ir gadījies, atklāšu Tev nelielu noslēpumu - Tu tāds neesi vienīgais, tā ir gadījies daudziem!
Vai esi kaut ko dzirdējis par tādu vārdu salikumu kā "Faces in Places"... pat nezinu, kā to skaistāk latviskot.. "sejas vietās" ? Bet tas vairs nav tas. Cik esmu dzirdējusi, un cik pati draugu un paziņu lokā runājam par šo tēmu, tad tā arī angliski sakam.
Tātad, "Faces in Places" ir fotoblogs (linku nelikšu, lai nedomājat, ka reklamēju, ja ir interese, varat ieguglēt, uzreiz izmetīs), kura funkcija, kā pats bloga autors apraksta, ir atrast sejas ikvienā ikdienišķā priekšmetā jeb idejiski doma ir tāda, ka sejas var atrast visur, jebkurā vietā, priekšmetā lietā.. Autora fotogrāfijas sastāv no nedzīviem priekšmetiem, kurus skatītāji spēj uztvert kā sejas! To sauc par antopomorismu (gan jau tie, kas ir mācījušies attiecīgajā klasē pamatskolā, šādu vārdu pa ausu galam atceras) - gan fizisku, gan emocionālu cilvēku īpašību piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm. Pēc definīcijas antropomorifiski objekti spēj just pārdzīvojumus un emocijas, runāt, domāt, veikt apzinātas cilvēciskas darbības.. Šajā gadījumā mēs priekšmetos redzam sejas un virtuali piešķiram emocijas, saskatot tur smaidu, bēdas..
Patiesībā interesanta padarīšana, it sevišķi, ja Tev ir garlaicīgi un ir jāveic nosacīti paliels ceļa posms vienatnē vai ar kādu, ar ko nav par ko runāt, varat skatīties pa malām un mēģināt atrast sejas. Manā personīgajā bilžu kolekcijā ir diezgan liels pašbildēto seju bilžu apjoms, varbūt kādā dienā publicēšu. Bet šoreiz dodu jums ieskatu ēdamu priekšmetu bildēs, kuras neizskatās pēc parastiem priekšmetiem, bet pēc cilvēciskām būtnēm.
