Hey spoki! 
Par cik šodien man nesanāca tikt uz skolu, es jums sarūpēju vēl vienu daļu ar spēcīgām bildēm, kas liks nedaudz aizdomāties un sajust to, ko jūt cilvēki šajās bildēs:)
Komentējam un vērtējam :)
Rekur ir pirmā daļa:
Spēcīgas bildes ar stāstiem. /1/
Bērna vecāki vēl nevar noticēt, ka viņu mazais bērns bērnu dārzā ir nogalināts. Šajā iebrukumā tika nogalināti 19 bērni, tajā starpā arī viņu... Visa dzīve viņiem ir apgriezusies ar kājām gaisā, jo nu nav neviena, kas līksmi skraidīs pa māju un mīļi apskaus viņus ar savām mazajām rociņām...
Bērni stāv maliņā, nevar pārdzīvot to, ka viņu draugi un draudzenes tika nogalināti kādā saulainā rītā viņu acu priekšā. Šos redzētos skatus viņi nevarēs aizmirst visu dzīvi. Viņi nespēs uzticēties nevienam nepazīstamam cilvēkam, jo ieraudzīja, kāds ļaunums un naids var slēpties iekšā viņos.
Sieviete gaida ziņas par savu māsu, kura strādāja liktenīgajā bērnudārzā. Pēc emocijām un pārdzīvojumiem viņai uz sejas varam nojaust, kas ir noticis... Bilde ir īpaši spēcīga, izsaku līdzjūtību visiem iepriekšējiem vecākiem un radiniekiem...
Sieviete ir nogūlusies pār sava dēla kapu nacionālajā kapsētā. Viņas dēls kalpoja kā armijas rendžeru komandas līderis Afganistānā. Viņš tika smagi ievainots, un ātri vien notikuma vietā nomira... Viņa nepaspēja pat atvadīties no viņa. Tagad dēls mūžīgi gulēs mierā.
Sieviete vēlējās savu dzīvi izdzēst ar pašnāvību izlecot pa logu. Šādu liktenīgu soli viņa spēra pēc neveiksmīgām attiecībām. Par laimi viņu paspēja saķert... Vismaz citi cilvēki apjauta, ka rindā uz nāvi nevajag spraugties, tā tā pat agri vai vēlu atnāks...
Musulmaņu ģimenes tēvs ar asarām acīs pazemīgi lūdzās policistam, lai tas nesūta viņa ģimeni atpakaļ uz Mjanmu. Viņš vēlās dzīvot kopā ar saviem bērniem un sievu, lai arī nabadzībā, bet tomēr kopā...
Šī bilde ir uzņemta 1994. gadā Sudānas bada laikā. Grifs sēž blakus bērnam, gaida, kamēr tas nomirs, lai varētu to apēst. Fotogrāfijas autors mēģināja palīdzēt bērnam, bet trīs mēnešus vēlāk viņš beidza savu dzīvi ar pašnāvību depresijas dēl visa redzētā ietekmē.
Tēvs rokās tur savu 11. mēnešus veco dēlu. Viņš nomira Izraēlas gaisa uzlidojuma dēļ savā mājā. Tēva galvā ir ļoti nežēlīgi pārdzīvojumi, jo bērns pat nepaspēja uzaugt un pateikt pirmo vārdiņu...
Šajā bildē ir redzams, kā policijas šefs Vjetnamā tur pistoli pie cilvēka galvas, kuru viņš uzskata par nevēlamu.
Šeit ir redzama ģimene, kura apmeklējusi krustu, kurš ir veltīts kāda kinoteātra apšaudes upuriem... Šajā incidentā cieta arī viņu radinieks. Žēl, ka dzīvē bieži mirst pavisam nevainīgi cilvēki...
9. bilde -tas ir dienvidvjetnamas seržants, kurš nošauj ziemeļvjetnamas militaristu uz aizdomu pamata par spiegošanu vai partizānu karu !! Tagad tas šāvējs ir dzīvs un viņām ir pašam savs restorans Seulā, uz kura bieži uzķēpā uzrakstu " We all know who you are motherfucker" !!
Iesaku tev vairāk painteresēties par bildi 9. jo tevis sniegtā informācija ir nekorekta(visdrīzākais kkur vnk nokopēta).
Uznāca, pilnīigi asaras domājot par tiem cilvekiem.
Domāju, vēl par kādiem niekiem, tad mēs strīdamies un raudam.
Bet labs raksts.
lasot šo (un iepriekšējo rakstu) radās jautājums- vai tiešām nav spēcīgas POZITĪVAS bildes ar stāstu?
7 bilde. Pašnāvību Kevins Kārters izdarīja 1994. gada 27. jūlijā, bilde tika uzņemta 1993. martā. Trīs mēneši starpā nu nekādi nesanāk. Un tam puisim viņš nepalīdzēja. Viņš pat lēnām piegāja, lai neaizbiedētu putnu.
Atkal stāsts garām.
