Neticamas, bet tomer skaistas1

Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kura mes pastavam, ieskaitot visu taja atrodošos materiju un energiju. Cita definejuma ta ir laiktelpas dala, ko jebkadiem cilvekam pieejamiem lidzekliem iespejams noverot. Lidz aptuveni 20. gadsimta vidum popularaka bija pirma no šim definicijam, tacu tagad ar terminu noverojamais visums saprot tieši otro definiciju, jo nav iespejams eksperimentali parbaudit, vai tas, kas atrodas aiz noverojamas laiktelpas robežam, atbilst paredzejumiem. Tam nav ari nozimes fizikas teoriju izveide. Ar Visuma petniecibu nodarbojas kosmologija, kas attistijusies no fizikas un astronomijas. Teoretiskas kosmologijas parstavji uzskata, ka šadi ierobežojumi nepastav vai tos iespejams bez nopietnam sekam parkapt, savukart noverošanas kosmologijas parstavji uzsver, ka pilnigi noverojumi nav iespejami, ja fizika velas saglabat vismaz salidzinošu objektivitati. Noverojamo Visumu medz saukt ari par zinamo Visumu, redzamo Visumu vai musu Visumu. Visu eksistejošo medz devet ari par pasauli vai kosmosu. Lai ari musdienas "pasaule" gandriz visas valodas pamata nozime "Zeme", agrak šo vardu lietoja, lai apzimetu lielu pastavošo. Visuma lielums nav zinams, iespejams, tas ir bezgaligs. Lai gan Visums ir tik liels, vieniga zinama vieta, kur eksiste dziviba, ir planeta Zeme. Ar musdienu tehnologijam cilvekiem ir lauts kosmosa ieskatities desmit miljardu Gaismas gadu attaluma. Gaismai ir nepieciešams laiks, lai ta no kosmosa objektiem noklutu lidz Zemei, tadel objekti redzami tadi, kadi tie bijuši tala pagatne.