Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
64

Mūzikas instrumenti par kuriem mēs tik daudz nemaz nezinām, tādēļ neliels ieskats tajos

Bungas Cik var spriest... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
1. Bungas. Cik var spriest, bungas (bunga, bubyns, baubens, paupenes) ir vietējās izcelsmes muzīka, kaut arī arheoloģiskas liecības par to nav atrastas. Kaut kādas bungas vienmēr ir lietotas. Cita lieta, ka patlaban Latvijā izmantotie bungu veidi ir ir ienākoši no Rietumeiropas - katla bungas XI-XIII gs., bet cilindriskās - ap XV gs. Rakstu avotos Latvijā bungas minētas kopš XVI gs. Cilindriskās bungas veido no izdobta celma vai cilindriski sastiprinātām koka līstītēm, vienā vai abos galos nostiprinot ādu ar virves vai skrūvju palīdzību.
Cītara Cītara cītars cītere... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
2. Cītara. Cītara (cītars, cītere, cīters, cītare) ir stīgu strinkšķināmmuzīka, Austrijā un Vācijā pazīstama jau kopš XVIII gs., Latvijā ienākusi XIX gs. otrajā pusē. Akordcītaras jeb dūru cītaras spēlētas visā Latvijā, tomēr visvairāk izplatītas Vidzemē. Tām ir taisntūrveida korpuss, pāri kuram nostieptas akordos sagrupētas stīgas. Vajadzīgajā brīdī ar mediatoru tiek spēlēts vajadzīgais akords, ar otru roku noklusinot iepriekšējo akordu. Visizplatītākās ir septiņu dūru akordcītaras.
Dūdas dūdas dūkas kulenes... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
3. Dūdas (dūdas, dūkas, kulenes, somas stabules, somas dūkas, somu dūkas, somu dūdas, ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments. Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam. Dūdas darina no apaļiski nodīrātas, izģērētas ādas (jēra, teļa, kazlēna, cūkas, suņa, kaķa u.c.), kas izgriezta ar iekšpusi uz āru. Ādas gals tika aizsiets, vienas priekškājas galā iebāza gaisa pievadcauruli, otras - melodijas stabuli. Pakaļkāju galos tika ievietotas viena vai divas burdona caurules. Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa (nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"). Ar elkoni mainot dūdu maisa saspiešanas stiprumu, maisā tiek uzturēts vienmērīgs spiediens, un, līdz ar to, skaņas augstums.
Vienstīdzis jeb manihorka... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
4. Vienstīdzis jeb manihorka (monohords) radīts Zviedrijā 1829. gadā garīgās mūzikas atskaņošanai. Iespējams, caur luterāņu baznīcas skolām, tas nonācis arī pie latviešu zemniekiem un tie to sākuši izmantot, izgatavot un arī pilnveidot (ir taisītas tādas pat muzīkas, bet ar divi stīgām - divstīdži). Par ģīgām saukti dažādi instrumenti, tāpēc iespējams, šī nosaukuma piesaistīšana tieši vien(div)stīdžiem nav īsti korekta, bet tā nu tas mūsu folkloristu aprindās ir iegājies. Ģīgas sastāv no garena, no dēlīšiem sanaglota vai salīmēta, taisnstūrveidīga korpusa. Tā virspusē izgriezti skaņas caurumi un piestiprināta kāpņveidīga līste (grifs), pār kuru pārvilkta viena (divas) stīga. Ģīgu spēlē ar zirga astru vai vijoles lociņu. Piespiežot stīgu pie grifa, maina skaņas augstumu.
Klapītes darina pie koka... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
5. Klapītes darina pie koka pamatnes piestiprinot dēlīšus, kas, klapītes kustinot, klab.
Cik var spriest no... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
6. Cik var spriest no saglabājušāmies liecībām, kokle (kokles) ir sena baltu izcelsmes muzīka. Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs. No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru (lībiešu kāndla, igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu strinkšķināmmuzīka. Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda, Ar labo roku tiek radīta stīgu vibrācija, tātad skaņa, bet ar kreiso tiek klusinātas nevajadzīgās stīgas. Kokles skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Apakšējai stīgai parasti ir burdona funkcija - tā skan visu laiku. Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku. Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai. Šaurākajā malā iestrādāts metāla stienītis, ap kuru aptītas zarnu, augu šķiedras, misiņa vai tērauda stīgas. Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas, vēlāk arī padsmit.
Stabule stebule stabuļa... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
7. Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viena no senākajām un izplatītākajām Latvijas teritorijā spēlētajām muzīkām. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules. Niedres stabulei mēlīte jeb spiedze tiek iegriezta pašā niedrē. Tā rada īpatnēju, spiedzīgu skaņu.
Koka stabule var būt... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
8. Koka stabule var būt izgriezta, teiksim, no zara, vai virpota. Tās galā tiek izgriezta svilpe vai iestiprināta spiedze. Uz stabules tiek izdedzināti vai izurbti caurumiņi.
Sietiņš bubyns bubeneņš... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
9. Sietiņš (bubyns, bubeneņš, bundziņas) caur klejojošiem muzikantiem ir atnācis uz Eiropu no Āzijas, Latvijā tas nonāca XVIII gs. beigās no poļiem un baltkrieviem. Sietiņu darina kā sietu, sieta drānas vietā nostiepjot un ar skrūvēm vai ar šņori nostiprinot ādu. Rāmī iegriež garenus robus, kuros iestiprina metāla lapiņas vai zvārgulīšus. Sietiņu spēlē, to ritmiski žvadzinot un ar nūjiņu vai delnu sitot pa membrānu.
Trideksnis trejdeksnis... Autors: debesukalejs Latviešu tautas mūzikas instrumenti
10. Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs., tomēr tā un arī citu, tam līdzīgu (eglīte, puškaitis, čagana), skaņu rīku lietošana kāzu godos liecina par seno cilmi. Tas, ka līdzīgu rīku nav pat tuvām tautām, varētu liecināt par to vietējo izcelsmi. Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski. Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.
Izmantotie avoti:
http://www.folklora.lv
0
64

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [11]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Osīc avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa Twittera čomsMedaļa SEO
  Osīc 12.10.09 22:42
 
9
0
forši, par vijoli nezināju!

rainelz avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Sviestmaize
  rainelz 12.10.09 23:01
 
8
0
ogo, esi pacenties :))

arish6V avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa RecidīvistsMedaļa Seko draugiem 3000
  arish6V 12.10.09 22:47
 
7
0
Ļoti labi uzreiz sagribējās paklausīties folku un to arī darīšu uz priekšu radio OIRA
gurkjis avatars
Medaļa Admins iesakaMedaļa Admins iesakaMedaļa Sociālists
  gurkjis 24.11.09 10:26
 
6
0

Labs raksts. Jau sen gribas dūdas iegādāties, tikai dikti dārgs tas prieks..

Pixie avatars
Medaļa TeamworkMedaļa FukušimaMedaļa Pilnu klēpi tulpēm
  Pixie 13.10.09 01:07
 
7
1
labs raksts man skolaa par shiem instrumentiem bija jaamaacas :))

Le Bagman avatars
Medaļa SensācijaMedaļa Dienas joksMedaļa Reāls pacans
  Le Bagman 13.10.09 00:09
 
6
0
Malacis :) +2 no manis :)

debesukalejs avatars
Medaļa PiparkūkaMedaļa BakalaursMedaļa Spoks
  debesukalejs 12.10.09 22:59
 
6
0
Es tieši klausījos RADIO OIRA un iedomājos izveidot šo rakstu :D
Qube avatars
Medaļa Spoks
  Qube 22.10.13 21:54
 
5
0
zitux avatars
Medaļa Mani sirdspukstiMedaļa Mani sirdspukstiMedaļa Sertificēts spoks
  zitux 13.10.09 00:26
 
5
0
superīgi,paldies par aprakstu un bildēm.

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 19.01.17 21:20
 
3
0

Paldies par rakstiņu! +2! Noderēja skolas projektam!

debesukalejs avatars
Medaļa PiparkūkaMedaļa BakalaursMedaļa Spoks
  debesukalejs 13.10.09 12:13
 
3
0
murkata Es atvainojos kad tev grūtāk ir saprast vecāku Latviešu runas veidu, bet nu nav jau tik grūti to saprast :)