Līdz šim domāju, ka lapas vislabāk sārtojas pēc mīnuss grādiem. Vakar pārliecinājos, ka tā gluži nav. Jau no paša rīta Rīgā, paskatoties palogu ievēroju, ka pagalmā kokiem lapas dažu pēdējo stipri lietaino dienu laikā manāmi nodzeltājušas un koki (liepas) paliek kaili. Ar lielu interesi braucām uz Zvejniekciemu Vidzemē. Ko mēs tur redzējām?
Lapu zelts10
Pirms braukšanas skats pa logu uz ielas zeltainajām lapām.
Dažām liepiņām vēl lapas zaļas
Nevarēju atturēties nenoknipsēt ceļu pa automašīnas logu. Braucēju nav sevišķi daudz. No sinoptiķu solītās saulītes pagaidām ne miņas. Klīst pelēki mākoņi.
Labi, ka nelīst lietus!
Lapu koku krāsas labi kontrastē ar priežu zaļumu.
Pagrieziens no asalta uz meža ceļu. Te pirmo reizi pieturam, lai noknipsētu šo koku. Tas ir ozols, ievērojām tikai piebraucoti tuvāk. Tik spilgtras krāsas!
Esam jau dārzā. Neskatoties uz nemitīgo lietu visu ieprieksējo nedēļu, izdodas salasīt pat rudens aveņu šķīvīti. Šī krāsa arī labi sader ar ceļā redzēto dzeltensakanīgo lapu krāšņumu.
Pēcpusdienā uzspīd arī sengaidītā saulīte, pagūstam pat ķiplokus iestādīt, tad ar burku pilnām somām atkal dodamies uz Rīgu.
Sāk jau krēslot. Atkal braucēju nav daudz un tiekam atri uz priekšu.
Ak, vai! Jau no Baltezera jūtam bremzi aizvien lielāku un lielāku. Nokļūstam īstā korķī. Kad ieraugām Vidzemes šosejas virzienu uz Rīgu sarkanos autouguņos gandrīz nekustīgu, viss skaidrs - teju visa Latvija bijusi Siguldā lapu zeltu baudīt. Velkamies līdz Mežciemam veselu pusstundu.