Kopš Vasīlījs sasmējās bērēs, neviens vairs negribēja viņu apglabāt.7

- Mīļā? Atbrauc pie manis, vecāku nav mājās.
- Zinu dārgais, viņi ir pie manis. Tieši runājam par to, cik neciešami pavadīt laiku kopā ar tevi.
.
.
.
- Kāda starpība kā es iekļuvu tavā dzīvoklī? Galvenais, ka mēs tagad esam kopā!