Plaukstas man vienmēr ir radījušas interesi. Manuprāt, tās apkopo mūsu dzīves ceļojumu, es nedomāju par lasīšanu no plaukstas vai nākotnes paredzēšanu no tās - dzīves pavērsieni, ceļi un atgadījumi ir izveidojušas mūsu rokas un plaukstas tieši tādā unikālā formā.
Plaukstas ir kā acis - tās parāda to, kas ir noslēpts aiz čaulas. Tās ir neatņemama daļa no cilvēces attīstības un izdzīvošanas. Senie cilvēki ar pašu rokām radīja uguni, medīja, cīnījās un darīja daudzus citus izdzīvošanai nepieciešamus procesus. Plaukstas rievas atklāj mūsu pārdzīvojumus, mūsu mērķus, mūsu statusu un mūsu dzīves ceļu ko esam izvēlējušies.
