Kas notiks ja sabruks Pļaviņu HES. 421

Ikšķile, Rīgas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m

Ikšķile, Rīgas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m..Pēc 3 stundām 50 minūtēm kopš katastrofas sākuma. (2012. gada 29. marts pulksten 3.50.). Neatvairāmi un strauji pieplūstošās ūdens masas no Pļaviņu HES (500 miljoni m³) un Ķeguma HES (168 miljoni m³) ūdenskrātuvēm sāk piepildīt jau tā pārpildīto Rīgas HES ūdenskrātuvi (339 miljoni m³)! Ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē ceļas ar ātrumu 2 cm minūtē, kas strauji tuvina brīdi, kad neizturēs Rīgas HES aizsprosts! Rīgas HES ūdenskrātuves maksimālā līmeņa ierobežojums, kas ir 18 m virs jūras līmeņa, tiek pārsniegts! Tas ir tikai nepilnu dažu stundu jautājums, līdz aizsprosts tiek pārrauts! Visa Rīgas HES ūdenskrātuve, kas stiepjas no Ikšķiles līdz Rīgas HES aizsprostam, ir ierobežota ar biezu betona dambi un dabiskiem augstiem Daugavas krastiem, kas neļauj strauji pieplūstošam ūdenim noplūst, apejot aizsprostu. Tāpēc katastrofas brīdī nopietnas briesmas nedraud ne Salaspilij, ne Daugavas kreisajam krastam. Saulkalnē applūst zemākās vietas pie Daugavas.

Zem ūdens pazūd (1 – 5 m) arī desmitiem viensētu iepretim Ikšķilei Daugavas kreisajā krastā. Ik minūti Rīgas HES ūdenskrātuvē turpina ieplūst ap 1,2 miljoni m³ ūdens!

Rīgas HES ūdenskrātuve. Normālā stāvoklī tilpums – 339 miljoni m³ ūdens

Pēc 5 stundām 20 minūtēm kopš katastrofas sākuma. (2012. gada 29. marts pulksten 5.20.). Ūdens līmenim Rīgas HES ūdenskrātuvē tuvojoties 22 m atzīmei virs jūras līmeņa, pārpludināšanas rezultātā tiek pārrauts Rīgas HES aizsprosts!!! Gandrīz 30 000 m³ ūdens ik sekundi sāk gāzties Daugavā lejpus pārrautajam Rīgas HES aizsprostam! Ap 10 m augsta plūdu viļņa fronte ar sākuma ātrumu 22 km/h, traucoties pa Daugavas gultni, sāk savu iznīcinošo ceļu uz Rīgu.

Pēc 5 stundām 45 minūtēm kopš katastrofas sākuma. (2012. gada 29. marts pulksten 5.45.) Plūdu viļņa fronte aiztraukusies 7 km no pārrautā Rīgas HES aizsprosta un pietuvojusies Ķengaragam. Sagrūstot Rīgas HES aizsprostam, pirmie briesmīgo ūdens uzbrukumu izjūt Dārziņu un Doles salas iedzīvotāji. Jaunbūvējamais dzīvojamais ciemats uz Zirņu salas Rīgas HES aizsprosta pakājē tiek noslaucīts pirmo 10 sekunžu laikā pēc aizsprosta sabrukuma. Tāpēc šo ciematu varētu nosaukt par „Pašnāvnieku ciematu”. Jau pirmajās minūtēs pēc Rīgas HES aizsprosta pārrāvuma plūdu viļņa ietekmē tiek appludinātas plašas teritorijas Dārziņos. Ūdens līmenim kāpjot, jau pēc 1 stundas gandrīz visi Dārziņi atrodas zem 1 – 6 m bieza ūdens slāņa. Tikai aptuveni 1/4 daļa Dārziņu, kas atrodas paaugstinātās vietās, netiek nopostītas. Doles sala, kas arī atrodas pie pašas milzīgās Rīgas HES ūdenskrātuves, tiek appludināta daļēji. No pilnīgas appludināšanas to paglābj tas, ka liela daļa salas tomēr atrodas būtiskā reljefa paaugstinājumā, tāpēc cieš tikai zemākajās vietās esošā apbūve. Doles sala, katastrofas ūdeņiem strauji kāpjot ar ātrumu 15 cm minūtē, dažu stundu laikā sadalās 4 mazākās salās. Applūst visas zemākās Doles salas teritorijas gar Daugavu (ieskaitot Annušku) un Sauso Daugavu, kā arī bijušās Daugavas attekas Lebjavas zemiene. Simtiem māju Doles salā nokļūst zem 1 – 7 m mutuļojošas ūdens straumes.

Rīgas HES ūdenskrātuve un dambis Dzelzsbetona dambis, kas pildīts dolomītu, māliem, akmeņiem un smilti. Dambja platums 70 – 140 m, garums – vairāk kā 15 km. Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. – 1974. gadam. Rīgas HES kopējā uzstādītā jauda – 402 MW. Ūdens caurplūde caur turbīnu – 607 m³/s.

No Sausās Daugavas puses ūdens strauji sāk ieplūst Ķekavā (5 500 iedzīvotāji). Ūdens līmenis Sausajā Daugavā sāk celties ar ātrumu 10 cm minūtē, un dažu stundu laikā gandrīz 1/3 Ķekavas būs zem 1 – 4 m dziļa ūdens. Kalnakroga un Odukalna rajonā applūst plašas teritorijas, tai skaitā apbūve zemākajās vietās Sausās Daugavas virzienā.