Ezītis sēž uz celma un meditē: – es esmu stiprs, tik ļoti stiprs.
Garām iet lācis un ezīti nopūš no celma.
Nākamā dienā ezītis atkal meditē: -es esmu stiprs, ļoti stiprs bet viegls.
Stāv students tramvaja pieturā un dikti raud. Pienāk večiņa un vaicā:
– Ko raudi, student?
– Man biļete pazuda.
– Neraudi, iedošu Tev biļeti.
– A man tur pusdienas bij’ ietītas …
– Smēķējat?
– Nē!
– Dzerat?
– Nē!
– Kārtis spēlējat?
– Nē!
– Jums vispār ir kāds netikums?
– Ir! Es meloju!
Sarunājas divi kādas dziedātājas fani:
– Es tā dzirdēju, ka jaunajai programmai neesot publikas piekrišanas.
– Tas vēl būtu maigi teikts. Es vakar piezvanīju uz kasi un jautāju, cikos sākas koncerts?
– Un?
– Man atbildēja: Cikos Jums būtu ērtāk?
