Sveiki spocēni! Es ilgi domāju vai pievienot šo rakstu, jo tad būtu jāraksta daudz...bet būtu arī daudz cepumu. Tad nu es izlēmu pievienot rakstu. Rakst būs par manu braucien uz Zviedruju aiz Polārā loka. Tas nebija tāds atpūtas ceļojums. Tas bija fizisks pārbaudījums, jo tur mēs katru dienu airēsimies, dzīvosim kā hobo bez toaletes un makšķerēsiem lai dabūtu ēdienu. Pats trakākais, ka tur nav civilizācijas.Tikai mēs un daži lāči. Mēs dzīvojām pie liela ezera (Apmēram kā 1/3 no Rīgas). Mēs Mums līdzi bija lielās ceļotāju somas ar 80l tilpumu. Piemirsu patiekt, ka tur nevarēja uzlādēt telefonu...
P.s. Stāsts būs vairākās daļās. Precīzāk dienās.
P.s.s. Ja atrodiet kļūdu, tad rakstie komentāros vai sūtiem man uz spokmail.
1. Diena
Mūs ar busiņu aizveda uz ezera krastu (Viens šaurs ezera krasts tomēr bija apdzīvots). Izkāpām no busiņa, paņēmām maksķeres, somas un kanoe laivas. Mums bija 4 kanoe laivas. 3 divvietīgas un 1 vienvietīga priekš gida. Visi sakāpuši laivās sākām ar smaidu airēties. Pūš stiprs vējš, bet es to neizjūtu, jo mēs bijām aizsegā aiz dažām salām.Un tad, kad mēs aizpeldējām prom no aizsega es sapratu, ka tas mazais vējiņš aizpūš visu smaidu. Viļņi bija diezgan augsti priekš ezera. Gids mūs brīdināja, ja izkritīsim no kanoe, tad būs ļoti grūti iekāpt atpakaļ neapgāžot to un ja peldēsiet līdz krastas, tad nosalsiet un atsprāgsiet. Es to sapratu kā žestu- Nepamet laivu. Mūsu laiva gandrīz apgāzās 3 reizes, jo bija brīži, kad mēs pagriezām kanoe sānu tieši pret straumi. Nonstopā airējušies 2 stundas mēs beidzot piestājām uz salas. Uz salas bija tikai sūnas. Sākumā tas likās nekas, bet kad uzzināju, ka tā sala ir milzīgs skudru pūznis es vairs nebiju priecīgs, bet pacietu ,ka pa mani rāpo tik daudzas skudras, kā spalvas zem jostasvietas. Uz salas mēs uzkodām un gids mums parādija cik daudz mēs esam nobraukuši. Visi baigā pārleicība teaica, ka esam gandrīz klāt un bla bla blaa. Bet patiesībā mēs nobraucām 1/6 no plānotā maršuta! Visi bija šokēti. Pametuši salu mēs atkal turpinājām airēties. Airēties un airēties, līdz beidzot atkal piestājam uz salas. Šoreiz jau normālākas, bet tur mēs sastapām lāstu! Odus! Ja tu gāji uz tās salas pačurāt, tad tie odi pat koda neatļautajā vietā! Tāpēc mēs ātri pačurājām un skrējām projām. Tākā bija liels vējs mums odi nesekoja. Atkal atsākuši airēt mēs nolēmām, ka nebrauksim līdz galam un paliksim kaut kur pusceļā. Atradām normālu salu, bez odiem (kuri patiesībā bija dziļi mežā, jo mēs uzslējām 8 vietīgo telti vietā kur ir maz koku). Uzslējuši telti un iekūruši ugunskuru mēs darijām visu, ko gribējām. Es protams maksķerēju, bet nejēdzu maksķerēt. 3 reizes sačakarēju spoli un pakāsu 2 zvārkuļus, bet tad... ZIVS! Es noķēru pirmo zivi šogad un vēl aiz Polārā loka! Kad jau palika tumš mēs uzcepām zivi. Vēlāk mēs sapratām, ka mums nav guļammaisi. Gids paeica, ka bez guļammaisiem mēs pārsalsim un atsprāksim varūt. Tāpēc viņš peldēja tiem pakaļ. Pagāja 3 stundas kopš tā briža un bija plkst 12.00. Mēs gaidām un gaidām. Tā kā šis bija Polārais loks, tiešām vienmēr varēja redzēt sauli. Ap 1.00 es jau drebēju no aukstuma un pēc 1.20 viņš atbrauc kā Dievs ar guļammaisiem! Mēs paņēmām guļammaisus un devāmies gulēt pārsaluši, kamēr pārējie krāca.
+ par rakstu. Priecē gramatiski pareizi raksti, tik izlabo: 