Esi sveicināts cienijamais spocēn, paldies ja skaties šos asortus.
Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca:
"Dievs, man ir problēma!"
"Kas noticis, Ieva?" atskanēja balss no mākoņiem.
"Ak, Dievs, es zinu, ka Tu esi radījis mani un dāvājis man brīnišķīgo Paradīzes dārzu un visus šos burvīgos dzīvnieciņus, kā arī to smieklīgo čūsku, tomēr es nejūtos šeit laimīga."
"Kādēļ tā, Ieva?" jautāja Dievs.
"Dievs, es jūtos ļoti vientuļa. Un man līdz nāvei apnikuši Paradīzes āboli."
"Labi, Ieva, es varu atrisināt šo problēmu. Es radīšu vīrieti, lai Tev nebūtu vairs garlaicīgi."
"Kāds būs vīrietis?"
"Šis cilvēks būs ar nepilnībām raksturā un daudzām sliktām īpašībām. Viņš melos, krāpsies un būs ārkārtīgi iedomīgs. Vispār viņš Tev sagādās daudz raižu. Taču viņš būs apveltīts ar lielāku spēku nekā Tu, viņš būs ātrāks, viņam patiks doties medībās un nogalināt. Vīrietim būs diezgan muļķīgs izskats, bet tā kā Tu sūdzies par garlaicību, tad es viņu radīšu tādu, lai viņš apmierinātu Tavas fiziskās vajadzības.
Vīrietis bieži vien uzvedīsies nesaprātīgi un jūsmos par tādām bērnišķīgām lietām kā bumbas spārdīšana un kaušanās. Viņš nebūs pārāk apķērīgs, tādēļ viņam būs nepieciešams Tavs padoms, lai ievirzītu domāšanu pareizajās sliedēs."
"Izklausās lieliski," teica Ieva, ironiski paceldama uzaci. "Kas vēl?"
"Tu vari dabūt viņu, bet ar vienu noteikumu."
"Un kāds tas būtu?"
"Kā jau teicu, viņš būs lepns, augstprātīgs un pašapmierināts radījums... Tādēļ Tev jāpanāk, lai viņš notic, ka tika radīts pirms Tevis...Tikai atceries, ka tas ir noslēpums... starp mums, sievietēm, runājot!"
Skaista meitene aiziet uz baznīcu un saka mācītājam:
- Svētais tēvs, esmu grēkojusi.
- Mans bērns, es klausos tevi.
- Mēs ar manu puisi sēdējām mājās, mana mamma aizgāja uz veikalu...
- Meitiņ, turpini!
- Viņš sāka mani skūpstīt...
- Turpini!
- Pēc tam viņš novilka man kleitu...
- Jaunkundz, turpini, turpini!
- Pēc tam viņš man novilka visu pārējo, noguldīja uz dīvāna...
- Nu turpini, turpini!
- Un pēkšņi atgriezās mana mamma...
- Vecā govs tāda!
Nomira inženieris. Tā kā dzīves laikā par Dieva esamību viņam bija nospļauties, viņš nokļuva ellē. Inženieris viņš bija labs, un neilgā laikā viņš elli aprīkoja ar kodicionieri, kanalizāciju un citiem civilizācijas labumiem.
Dievs uzzināja par to un nolēma, ka viņa vienīgais grēks, neticība Dievam, ir pilnīgs nieks.
Velnam negribas atdot tik labu elles iedzīvotāju, un tas sāk izvirzīt visādas prasības. Dievs neiztur un sāk kliegt:
-Es tevi iesūdzēšu tiesā!
-Jā? Sākumā pamēģini Paradīzē atrast kaut vai vienu juristu!
19. bildē
