Ačgārnā māja, kurā nekas nav tā, kā būtu jābūt0

Neparastā apdare gan nav vienīgā "Weinchlbauer Ortis Architects" radītās mājas īpatnība. Oriģinālprojekta autori iedvesmojušies no nīderlandiešu mākslinieka Maurica Kornelisa Ešera darbiem, kuros pētīti simetrijas un bezgalības aspekti, kā arī sarežģītu trīsdimensiju objektu psiholoģiskā uztvere.

Galu galā radīta nedaudz sirreāla konstrukcija, kuru paši autori nosaukuši par brīvo plānojumu, proti, projekta koncepcija paredz atsevišķu objektu radīšanu, kas vēlāk veido vienu veselumu.

Milzīgos logus daļēji sedz horizontāli novietoti citu logu un durvju elementi, vizuāli atgādinot neesošu balkonu margas. Dažādās mājas pusēs kā dizaina elementi izmantotas parastas betona kāpnes bez margām - tās burtiski karājas gaisā un ved uz nekurieni. Pie izejas uz iekšpagalmu novietota oranža atkritumu tvertne, kas kalpo kā ūdens avots. Rodas iespaids, ka šajā mājā nekas nav tur, kur būtu jābūt.

Ortis un Veilbauera izstrādātie, nebūt ne vienkārši uztveramie risinājumi veidoti ar īpašu nolūku - no dažādiem skatupunktiem radīt optiskas un ģeometriskas ilūzijas. Šādai elementu spēlei ir tikai estētiska nozīme, kas neparasto austriešu namu burtiski izstumj no tradicionālās arhitektūras rāmjiem. Lai arī pirmajā acu uzmetienā varētu domāt, ka celtne klasificējas ekomāju kategorijā, izmantotie būvniecības un apdares materiāli nav ekoloģiski. Vienīgā lieta, kas namu saista ar ekokoncepciju - zaļā seguma vizuālā saskaņa ar apkārtējo vidi, kā arī iespēja baudīt svaigu gaisu un skaistu dabu, sēžot uz gaisā "iekārtajiem" pakāpieniem.