Stāsti par žurnālistiem, kuri savā darbā un profesijā ielika sirdi un dvēseli, samaksājot par to ar savu dzīvību.
Strādāja līdz nāvei...8
Kas viņš bija?
Fotogrāfs Kevins Kārters bija slavens ar savām emocionālajām fotogrāfijām, kuras tika uzņemtas īstajā brīdī un īstajā vietā. Daudzi apbrīnoja viņa spēju sajust brīžus, kuri jāiemūžina, jo ar laiku tie kļūs vēsturiski.
Pēdējā reportāža
Arī viņa pēdējais izbrauciens uz Āfriku neko negaidītu nevēstīja, jo bijis redzēts ne tas vien. Ieradies Sudānā, viņa acu priekšā pavērās šokējošs skats. Mazs, bezspēka nomocīts bērns rāpo pa zemi viņa virzienā, it kā lūdzot pēc palīdzības, bet aiz viņa jau seko un maltīti gaida maitu lija. Kārters palika tikpat nelokāms kā parasti un uzņēmis šo foto, devās prom, atstājot bērnu likteņa varā.
Nāve
Tomēr šis pēdējais notikums šķiet, ka bija ietekmējis viņu visvairāk, vai vienkārši tas bija pēdējais piliens viņa emocijām pārpilnajā karjerā un trīs mēnešus pēc fotogrāfijas uzņemšanas fotogrāfs izdarīja pašnāvību.
Kas viņš bija?
Pēc augstākās izglītības iegūšanas Dens Bolless karoja Korejā, bet atgriezies no kara, viņš savu bezbailīgumu lika lietā žurnālistikā, veidojot reportāžas par mafiju un nežēlīgākajiem grupējumiem. Šķiet, ka ar to viņa liktenis arī bija ierakstīts.
Pēdējā reportāža
Bollesa pārdrošās aktivitātes pat nonāca tik tālu, ka viņš izvietoja savā automašīnā kameras, lai pārliecinātos, ka neviens negrasās viņu novākt no ceļa. Pēdējā viņa žurnālista izmeklēšana ietvēra kādu zemes darījumu starp augsta ranga politiķiem un kādu noziedzīgo grupējumu.
Nāve
Izgājis no viesnīcas, žurnālists iekāpa savā automašīnā, bet tiklīdz iedarbinot dzinēju, automašīna uzsprāga. Brīnumainā kārtā Bolless pēc vairāku locekļu amputācijas izdzīvoja vēl desmit dienas, bet pirms pašas nāves viņa pēdējie vārdi bija “They finally got me, the Mafia. Emprise. Find John”. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka sprādzienu organizējis kāds Džons Hārvijs Adamsons, kurš tika atzīts par vainīgu un nokļuva cietumā, lai arī īstais sprādziena pasūtītājs tā arī netika atklāts.
Kas viņa bija?
Zāra Kazemi bija Irānā dzimusi fotogrāfe, kura ceļoja pa pasaules karstākajiem punktiem, veidojot reportāžas no Palestīnas, Afganistānas, Irākas un citām konfliktu zonām.
Pēdējā reportāža
Pēc neskaitāmiem daudz bīstamākiem ceļojumiem, Kazemi liktenīgais izrādījās šķietami mierīgais ceļojums uz dzimto Irānu. 2003. gada jūlijā viņa devās veidot fotoreportāžu no demonstrācijām Irānas galvaspilsētā Teherānā. Neskatoties uz to, ka viņai bija žurnālista akreditācija un atļauja fotogrāfēt, viņa tika arestēta.
Nāve
Kazemi mira kādā Irānas militārajā hospitālī 19 dienas pēc aresta. Pēc valdības paziņojuma, viņa bija uzsākusi bada streiku, kasviņu novājināja līdz nāvei. Bet veicot viņas sekciju, skaidri bija redzams, ka viņa tikusi sista un spīdzināta. Par šīm darbībām neviens sodu tā arī nesaņēma.
Kas viņš bija?
Franču žurnālists Žans Dominiks jau savas karjeras sākumā parādīja savu nostāju, palīdzot franču lauksaimniekiem cīņā pret zemes īpašnieku visatļautību. Tas nonāca tik tālu, ka zemes īpašnieki pārliecināja valdību, ka Dominiks jāapcietina. Pavadījis savu termiņu cietumā, Dominiks atgriezās, turpinot radio stacijās un presē runāt tautas valodā un īstajos vārdos par valstī notiekošo. Protams, lielajiem dūžiem tas nepatika un viņš ātri vien ieguva daudz un ietekmīgus ienaidniekus.
Pēdējā reportāža
Kā pēdējais viņa skandalozais izmeklēšanas gadījums bija konflikts ar farmaceitisko kompāniju “Pharval Laboratories”, kura ražoja nekvalitatīvus medikamentus, izraisot vairāku bērnu nāves gadījumus, kā arī nesaskaņas ar kādu augsta ranga politiķi Danī Tousēnu.
Nāve
Braucot uz darbu paša dibinātajā radiostacijā, uz Dominiku tika raidītas četras lodes. Tika apcietinātas sešas personas, bet slepkavības pasūtītājs tā arī netika noskaidrots. Aizdomīgākais tajā visā bija fakts, ka Tousēns atteicās runāt par savām attiecībām ar Dominiku, aizbildinoties ar savu parlamentāro imunitāti. Tousēns tika turēts aizdomās arī par kāda sava politiskā konkurenta slepkavību, bet pierādījumu trūkuma dēļ, netika atzīts par vainīgu.
Kas viņš bija?
Uzsākot karjeru vietējā radio, ar laiku Dons Hariss nokļuva televīzijā kā rīta raidījuma vadītājs. Bet savu žurnālista karjeras uzplaukumu viņš piedzīvoja, kad viņu darbā uzaicināja NBC ziņu kanāls un Hariss tika nosūtīts uz Vjetnamu veidot reportāžas par notiekšo karu. Pēc kāda Vjetnamā pavadītā laika viņu pat iesauca par “Mr Lucky”, jo viņam pārsteidzoši veicās izvairīties no lodēm, tajā pašā laikā atrodot karstākās vietas un labākos kadrus.
Pēdējā reportāža
Hariss kopā ar vēl dažiem cilvēkiem no NBC bija nolēmis doties uz Gvajānu Dienvidamerikā, kurā pēc viņam esošās informācijas mītot kāds skandalozs kults “Cilvēku Templis”. Kulta līderis jau vairākkārt bija apsūdzēts par cilvēku nolaupīšanu un spīdzināšanu. Tā nu Hariss ar saviem biedriem devās šķietami lauvas midzenī, bet viņš nebaidījās, jo bija ticis cauri Vjetnamas karam. Kādas gan problēmasvar radīt civiliedzīvotāju grupiņa?
Nāve
Brīdī, kad jau pēc tikšanās Hariss un viņa biedri devās uz lidmašīnu, kulta biedri atklāja uz viņiem uguni. Neizdzīvoja neviens, jo kulta biedri, paveikuši šausminošo noziegumu, vēlāk tajā pašā dienā izdarīja pašnāvību.