Mums visiem par sevi patīk domāt, kā par bezbailīgiem un spēcīgiem. Bet ko mēs darītu, ja patiešām nonāktu aci pret aci ar nāvi? Kā mēs reaģētu, ja tiktu izmesti no lidmašīnas bez izpletņa, vai aprakti dzīvi?
Es domāju, pēc tam, kad būtu biksēs uztaisījuši šmuci.
Nu, ko. Visi šie cilvēki ir ne tikai izdzīvojuši, bet arī iepļaukājuši nāvi, un likuši tai iet un uztaisīt viņiem sviestmaizi.
#7 VESNA VULOVIKA (Vesna Vulovic) - 1 ; KALNS - 0
KAS VIŅA BIJA?
Vesna Vulkovica bija stjuarte, kas 70-tajos strādāja Serbu aviokompānijā.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Itkā jau nekas īpašs, izņemot to KA VIŅA IZDZĪVOJA 10 KILOMETRU GARU BRĪVO KRITIENU!
1972. gada 26. Janvārī viņai bija jāstrāda papildus maiņa dēļ kādas kļūdas grāmatvedībā. Viņa to pieņēma, jo gribēja nopelnīt nedaudz liekas naudas, iespējams, lai to ieguldītu savā lāču restling hobijā. Lai nu kā, daži teroristi izdomāja uzspridzināt viņas lidmašīnu, ko tie arī izdarija pašā nepiemērotākajā laikā, kad tā bija ļoti augstu gaisā.
Viņa ne tikai izdzīvoja eksploziju, kas sarāva lidmašīnu gabalos, bet arī bija vienīgā persona, kas palika dzīva, pēc tam kad ietriecās kalnā. Parasti, pats par sevi, tas nebūtu tik slikti, bet bija ziema.
Par cik mēs šeit runājam par realitāti, nevis multfilmām, viņa salauza diezgan daudz kaulu un bija komā. Bet, kad viņa pamodusies paskatījās apkārt, pajautāja vai kāds nevar viņai iedot cigareti. Neticat?
Vai es pieminēju, ka kritiens viņu atstāja paralizētu ... bet tad, caur milzīgu gribasspēku un piepūli, viņa atguva spēju staigāt?
Viņa arī necieta no nekādiem "psiholoģiskiem efektiem" un turpināja lidot, it kā nekas nebūtu noticis. Un par visām viņas pūlēm, kā bonuss, tagad viņai ir arī pašai savs Ginesa rekords.
Gadījumā, ja jūs tas interesē, tāds kritiens aizņem apmēram 3 minūtes, kas būtu pietiekami ilgs laiks lai apdomātu savu nāvi ( un visus sliktos lēmumus, ko esat pieņēmuši savas dzīves laikā ) un pēc tam nedrīkst aizmirst izdzīvot, salauzt muguru, iekrist komā, kļūt paralizētam, un pēc tam arī atkopties, kas laikam ir tas grūtākais.
#6 ĀRONS RALSTONS ( Aron Ralston ) NOGRIEŽ SAVU ROKU
KAS VIŅŠ BIJA?
Intel mehāniskais inženieris. Jūs jau zināt, slaveni ar to kādi skarbie veči viņi ir.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Nu itkā viņš tikai iegāja mežā uz īsu pastaigu, un pēc piecām dienām iznāca ārā bez vienas rokas, ko viņam bija nācies nogriest. Ārons bija spēcīgs kalnos kāpējs, kas pats par sevi ir diezgan vīrišķīgi, bet ne pietiekami, lai nokļūtu šajā sarakstā. Bet šoreiz viņam virsū uzkrita milzīgs akmens, kas iesprostoja viņa roku.
Piecas dienas viņš mēģināja akmeni nostumt nost, līdz beidzot saprata, ka nomirs, ja nedarīs kaut ko drastisku.
Par cik daudzus no jums, hardcore lasītājiem, rokas nociršana īpaši neiespaidos, gribētu norādīt, ka vispirms viņam roka bija jāsalauž pret to pašu akmeni, kas viņam bija uzkritis. Un pēc tam nāca grūtākais - izgriesties cauri miesai.
Par laimi, Āronam bija universālais nazis.
Par nelaimi, tas bija kaut kāds sūdīgs pakaļdarinājums, ko viņš drošvien bija dabūjis Ziemassvētkos no savas tantes.
Un teikt "par laimi, viņam bija ar ko nogriest sev roku" ir gandrīz tāpat, kā teikt "labi, ka tev ir aspirīns" ja tavi mati ir aizdegušies.
Nāve gan negribeja tik viegli padoties, un pēc tam, kad viņš bija izgriezies cauri miesai, viņam bija jāizmanto knaibles, lai pārkniebtu cīpslas, kurām nazis nevarēja izgriesties cauri.
Un ja jums šķiet, ka šis apraksts nav pietiekami šokējošs, raksta beigās ir intervija ar Ralstonu, kur viņš apraksta, kā miesa uz viņa rokas jau bija sākusi pūt.
Lai nu kā, beidzot viņš sevi atbrīvoja, uzsmaidīja Nāvei ar savu vīrišķo smaidu un gāja meklēt palīdzību. Roku viņš zaudēja, bet lika to aizvietot ar alpīnistu cirvi, ar vienu soli izdarot to, ko evolūcija, cerams, izdarīs ar mums pēc pāris miljoniem gadu.
#5 DŽIMS TOMPSONS (Jim Thompson) KARAGŪSTEKNIS UN LEĢENDĀRS MAČO
KAS VIŅŠ BIJA?
Džims bija tikai veikala pārdevējs, līdz viņš nolēma, ka varētu iepatikties vairāk meitenēm, ja teiktu, ka viņš ir viens no Zaļajām Beretēm, par ko arī kļuva.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Vjetnamas kara laikā, Džimu notvēra un viņš kļuva par karagūstekni. Viņš tika sists un citādi spīdzināts.
Veselus 9 gadus.
1964. gadā viņa lidmašīna tika notriekta, Džims tika sašauts un salauza savu muguru. Tikai tā vien pārdzīvošana jau būtu pietiekami iespaidīgs sasniegums, par kuru stāstīt visu savu atlikušo dzīvi, bet Džima ciešanas bija tālu no beigām.
Pēc notveršanas, Džimu turēja džungļu nometnē, mazā koka būrī, kur viņš nevarēja piecelties stāvus, vai izstiepties guļus. Mēnešiem ilgi viņa sagūstītāji mēģināja piespiest Džimu parakstīt dokumentus, kuri apliecinātu, ka pret viņu izturējās labi.
Džims pasūtīja viņus dirst, un par atbildi tika spīdzināts.
Pēc kāda laika, iespējams, jo viņa kakls bija jēls no dirst sūtīšanas, viņš beidzot parakstīja dokumentus. Par balvu, viņu pārvietoja uz vieninieku kameru, kur viņš nosēdēja 4 gadus.
Pēc tam viņš tika pārvietots uz cietumu, kopā ar citiem ieslodzītajiem, kas, salīdzinoši, nebija nemaz tik slikti. Tikai spīdzināšana turpinājās.
Viņš kļuva tik vājš un viņu piemeklēja sirds krampji. Saprotot, ka sirds viņam ir vajadzīga, Džims izdzīvoja un pat paspēja 5 reizes izbēgt. Bet laiks darīja savu, un izskatījās kā nāve šoreiz uzvarēs.
Kāds cits cietumnieks, ieraugot Džimu, ziņoja, ka kamerā blakus viņējai ir ievietots līķis. Un tomēr nāve bija aizmirsusi, ka Džims ir Zaļā Berete, un viņš izdzīvoja, līdz tika atbrīvots 1973. gadā.
Viņš svēra 41 kilogramu.
Diemžēl, neilgi pēc atbrīvošanas, Džims Tompsons nomira Floridā, dabiskā nāvē. Un ar "neilgi" es domāju pēc 30 gadiem.
#4 PŪNS LIMS ( Poon Lim )
KAS VIŅŠ BIJA?
Viņš bija stjuarts, uz Britu kuģa, otrā pasaules kara laikā.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Vācieši uzspridzināja kuģi, uz kura viņš strādāja. Lai būtu vēl interesantāk, viņi to izdarīja tad, kad kuģis bija tālu no krasta.
Izdzīvot eksploziju Pūnam nebija grūti.
Pēc tam viņš uzrāpās uz glābšanas plosta un atpūtās, kamēr sagaidīja, kad viņu izglābj... pēc 133 dienām. No sākuma, uz plosta bija dzeramais ūdens un pāris kastes ar cepumiem.
Bet niecīgiem krājumi ātri beidzās un Pūnam nācās kļūt par Makgaiveru, uztaisīt dažus āķus no nagiem un skārda bundžām, un ķērt zivis lai izdzīvotu.
Starp laiku, kur viņš ķēra haizivis un dzēra noķerto putnu asinis, viņam bija jātiek galā arī ar saules apdegumiem, jūras slimību un vētrām, kas iznīcināja viņa ūdens un pārtikas krājumus.
Ar laiku viņš izdomāja, ka vajag noķert vairāk ēdamā.
Mums tas nozīmētu vairāk zivis.
Bet Pūnam tas nozīmēja noķert haizivi.
Nāvei tas nozīmēja, ka Pūns nepadosies bez cīņas.
Viņš varēja tikt izglābts ātrāk, jo kāds cits kuģis to pamanīja, bet par nelaimi tie bija vācieši, un nepiedāvāja palīdzību. Ap to laiku Pūns bija sācis saprast, ka nacisti ir kretīni.
Viņš aizkuģoja līdz Brazīlijai, kur zveinieki viņu izglāba, un mūsdienās ASV Jūras spēki māca Pūna izdzīvošanas tehnikas saviem jūrniekiem
#3 MENGU BRĀĻI BROKASTĪS ĒD OGLES
KAS VIŅI BIJA?
Ogļu racēji Ķīnā, kas nozīmē, ka viņi katru dienu par niecīgu algu bakstīja Nāvei sejā.
KAS AR VIŅIEM NOTIKA?
Kādu dienu Mengs Hiančens ( Meng Xianchen ) un Mengs Xianjou ( Meng Xianyou ) cītīgi strādāja raktuvēs, kad pēkšņi tās sagruva un apraka viņus dzīvus.
Ogļu raktuves nekur nav drošas lai strādātu, bet abi brāļi bija strādājuši nelegālās raktuvēs, kas nozīmēja, ka drošībai paredzētā nauda visticamāk tika notērēta šmigā un kukuļos, nevis skābekļa balonos un drošības instruktāžās.
Kad raktuves sagruva, brāļu glābšanai tika nosūtīta glābēju komanda, bet viņi ātri vien pārtrauca meklēšanu.
Tad citi raktuvju strādnieki mēģināja brāļus glābt, bet viņus uz vietas arestēja par nelegālu kalnrūpniecību, jo viņi taču, kopā ar diviem cilvēkiem, varēja netīšām izrakt arī kādu ogli.
Tā nu abi brāļi palika iesprostoti pazemē, bez ēdiena vai ūdens, un ar pārāk debīlām varas iestādēm, visi zaudēja cerību abus brāļus atrast. Mengu tuvinieki pat noturēja bēru cermoniju, virs raktuvēm, kur abi brāļi gaidīja, kad viņus izglābs.
Brāļi, beidzot sapratuši, ka neviens viņus netaisās glābt, sāka rakties ārā pašu spēkiem. Bruņojušies tikai ar vienu cirtni un kailām rokām, viņi izrakās cauri 20 metriem ogļu.
Starp jokiem par savām sievām un sava urīna dzeršanu, viņi mēģināja arī panašķēties ar oglēm, tā cerot kaut nedaudz apmierināt savu ēstgribu.
Saskaņā ar Mengu sacīto, ogles garšo lieliski, ja mirstat badā. Citādi tās garšo pēc pakaļas. Kad viņi tika līdz virszemei abi brāļi salutēja nāvei ar paceltu vidējo pirkstu, bet varasiestādēm, kas lika pārtraukt meklēšanu - skarbu skatienu.
Viņi devās uz slimnīcu, kur Mengs Hiančens, kā pats teicis, vairākas dienas dirsis ogles.
#2 BRENTAM KEISAM ( Brent Case ) IR LĀČU-DROŠA ĀDA
KAS VIŅŠ BIJA?
Viņs bija inspektors Kanādā, kas ir līdzīga ASV, bet ar labāku alu un mazāk ieročiem.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Viņš strādāja kādā mežā Britu Kolumbijā, nevienam netraucēja, kad pēkšņi pie viņa ciemos atnāca Nāve, 400 kilogramīga grizlijlāča izskatā.
Brentam tajā brīdī bija cirvis, bet tas laikam īpaši daudz pret lāčiem nepalīdz.
Ja vien tas nav viens no tiem cirvjiem, kas šauj lodes.
Brents izdomāja izlikties par mirušu. Par nelaimi, lācis nebija nācis meklēt godīgu cīņu un sāka grauzt Brenta galvaskausu.
Vienu brīdi Brentam likās, ka lācis jau sācis ēst viņa smadzenes, bet tā gluži gan nebija.
Lācis vēl nokoda pāris gabalus no Brenta, līdz beidzot tas viņu iemeta purvā un pāris reizes uzlecā viņam virsū WWE stilā, līdz tam beidzot apnika un viņš atstāja brentu nomirt.
Ir vērts pieminēt, ka izlikdamies par mirušu Brents iespējams izglāba sev dzīvību, jo lāči, parasti, neēd jau mirušus upurus ( es nezinu kāpēc, bet ļoti iespējams, ka tas, sakarā ar kodeksu, pēc kura dzīvo visi lāči, ir apkaunojoši ).
Lai nu kā, ar savu skalpu sarautu gabalos un asiņojošu, Brentam izdevās piecelties un sameklēt palīdzību. Viņš aizgāja līdz savai mašīnai ar kuru nobraucu 24 kilometrus, noklāts ar asinīm un lāču kodumiem.
Nāvei neatlika nekas cits, kā palikt stāvam ceļa malā un nikni kratīt dūri.
#1 ALEKSA GOGINE ( Alexis Goggins ), NEUZVARAMĀ MEITENE
KAS VIŅA BIJA?
Parasta pirmklasniece, gāja uz stundām, tusēja ar draugiem.
KAS AR VIŅU NOTIKA?
Viņai bija jāizglābj sava mamma no viena traka čaļa.
Un to viņa izdarīja, izlecot viņam priekšā un saņemot sešas lodes, pāris no kurām trāpīja meitenei galvā.
Tas viss sākās, kad kāds nolaupīja Aleksu un viņas mammu ( un šis kāds bija mātes draugs ).
Māte mēģināja viņu apturēt, un pat paspēja pazvanīt uz 911, bet policija tikai pateica, ka nevar nevienu nosūtīt palīdzēt. Laikam viņiem bija jātiek galā ar ko nopietnāku, kā maniaku, kas draud mazam bērnam ar ieroci. Pēkšņi, kamēr māte bija mēģinājusi izsaukt palīdzību, nolaupītājs sāka šaut.
Divas lodes trāpīja mātei, pirms Aleksa izleca priekšā lūdzot lai šāvējs apstājas. Bez vilcināšanās viņš izšāva vēl sešas reizes uz mazo meiteni, kura uzņemot lodes paglāba savu mammu.
Ap to laiku atbrauca policija, jo pa telefonu dzirdot, kā kāds patiešām sācis šaut, sapratuši ka tagat viss bija kļuvis nopietni. Uz brīdi Aleksa domāja par miršanu, bet tad atcerējās, ka viņai vēl ir šis tas jāpadara. Nāvei atlika tikai noskatīties, kā mazā meitene savāc savas mantas un dodas atpakaļ pie dzīvajiem, neskatoties uz vairākiem nopietniem ievainojumiem, kas lielāko daļu no mums būtu nogalinājuši jau divas reizes, daudzus citus pat trīs reizes.
Šis viss jau būtu ļoti iespaidīgi priekš 110 kilogramīga jūras flotes veterāna, kur nu vēl priekš septiņgadīgas meitenes.
Šī mazā meitene, bez šaubām, ir daudz drosmīgāka nekā mēs, parastie mirstīgie, jebkad būsim.
