Zombiju apokalipse42

Gilgameša eposā pieminētie staigājošie miroņi nav vienīgie, kas ir ierakstīti cilvēces vēstures lappusēs. Piemēram, 2.gs. p.m.ē., Ķīnā cilvēki baidījās no spoka, ko sauca par Džangšī. Džangšī ir būtnes, kuras uzbrūk dzīvajiem, ja tie nebija pienācīgi apbedījuši savus tuviniekus. Bet tikmēr arābu pasaulē zombiji uzbruka tiem dzīvajiem, kuri dzīvoja amorālu dzīvi. Parasti par zombijiem kļuva palaistuves, zagļi un slepkavas. Šos arābu zombijus sauca par Gūliem. Mūsu izpratnei par zombijiem vairāk sāk līdzināties 8.gs skandināvu mirušais vikings Drogers, kurš mīlēja mieloties ar cilvēka miesu. Tiesa, Drogers nebija vienīgais dzīvais mironis, bet viņu un viņam līdzīgos varēja apturēt tikai, ja tos iedzina atpakaļ izraktajos kapos un noslogojot tos ar smagumiem – akmeņu krāvumiem, u.c..

Ne tikai mēs bīstamies no zombijiem, kaut vai skatoties filmas, bet arī mūsu senči un citas tautas baidījās no miroņiem, kuri varētu atdzīvoties. Tāpēc, daudzas tautas mirušos apraka, to kapus nokrāva ar smagumiem, sadedzināja utt. Piemēram, latviešiem ir teiciens „iznest pa durvīm ar kājām pa priekšu”. Mēs ar to saprotam, ka cilvēks tādā gadījumā ir miris. Bet kāpēc tieši ar kājām pa priekšu? Izrādās, ka šāds „modes kliedziens” bija populārs ne tikai senajiem latvjiem, bet arī skandināviem. Līķi tika iznesti no mājām ar kājām pa priekšu, lai līķi neredzētu mājas durvis un ceļu pa kuru tie tiek aiznesti, lai maldinātu tos, lai tie vēlāk nevarētu atgriezties, ja nu gadījumā atdzīvotos.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkus biedē zombiji ir tas, ka filmās tie tiek attēloti kā cilvēkus ēdoši briesmoņi. Kurš gan vēlētos tikt apēsts dzīvam esot? Bet cilvēki tiek ēsti jau tagad. Ir atsevišķi kanibālisma gadījumi mūsdienu sabiedrībā, ir pat veselas ciltis džungļos, kuras joprojām piekopj kanibālismu. Mūsdienu sabiedrībā ēst cilvēkus nav pieņemts, lai gan bioloģiski diži neatšķiramies no tās pašas cūkgaļas. Ir neskaitāmi kanibālisma gadījumi, kurus varētu pieminēt, bet tas jau būtu raksts pavisam par citu tēmu.

Bet vai ēdot cilvēka miesu mēs varētu pārvērsties par zombijiem? Savā ziņā jā - mēs varētu kļūt par zombijiem. Papuā Jaungvinejas džungļos vēl pavisam nesen bija un varbūt pat joprojām ir izolētas ciltis, kuras piekopj šo mums nepieņemamo darbību. Tie ēda savu tuvinieku smadzenes un citas ķermeņu daļas. Piecdesmitajos gados dažās ciltīs kanibāli sāka pārvērsties par „zombijiem”, jo ēdot cilvēka miesu attīstījās specifiska slimība „keru”, kas ļoti līdzinās govju trakumsērgai. Kanibālu smadzenēs sāka izveidoties gaisa piltuvītes, kuru rezultātā šos cilvēkēdājus pārņēma delīrijs, tie nebija pie pilnas apziņas un pat sāka streipuļot kā filmās attēlotie zombiji. Starp citu, Tev nav obligāti jāēd cilvēka miesa, lai kļūtu par šādu „zombiju”. Tev atliek tikai apēst, teiksim, ar prioniem (olbaltumvielas, kas izraisa nervu šūnu deģenerāciju) inficētu liellopa gaļu.

Vai pēkšņi var rasties vīruss, kas izraisītu filmās redzamo zombiju sērgu? Jau atkal nākas teikt, ka teorētiski tas ir iespējams. Vēsture ir pierādījusi, ka ne reizi vien Zemi ir pārņēmušas sērgas, kuras ir uzradušās no zila gaisa. Sērgas, ar kurām cilvēku imūnsistēma nav pazīstama. 14. gadsimtā no Āzijas Eiropā nonāca buboņu mēris, kas nogalināja 1/3 vai 1/2, atkarībā no lasītās literatūras, Eiropas populāciju nieka divos gados. Ap 1400. gadu pasaules populācija bija samazinājusies līdz ~100 miljoniem.

1918. gads ir iegājis pasaules vēsturē, kā šausmu gads. Nieka trīs gados nomira vairāk kā 50 miljoni cilvēku un jau atkal no cilvēku imūnsistēmai nezināmas vīrusa, kas izraisīja sērgu, ko mēs nosaucām par „Spāņu gripu”. Pirmais mums zināmā H1N1 vīrusa paveids jeb kā tautā tiek saukta „cūku gripa”. Atšķirībā no citām sērgām, kurās pārsvarā mira cilvēki ar vājāku imūnsistēmām – bērni un veci cilvēki, Spāņu gripas izraisītajās komplikācijās lielākoties mira jauni, veselīgi un spēcīgi cilvēki.

Kāds šīm sērgām ir sakars ar zombiju apokalipsi? Redziet, arī šīs slimības sākumā neviens neuztvēra nopietni, jo tās uzradās no nekurienes, neviens tām nepievērsa uzmanību. Ja, teiksim, pēkšņi izveidotos vīruss, kas inficētu cilvēkus, tie nomirtu, bet vēlāk atdzīvotos ar mērķi izplatīt vīrusu, mēs būtu dimbā, jo neviens neko tādu nebūtu gaidījis. Tas sagrautu ne tikai cilvēkus psiholoģiski, bet arī morāli, jo tas nostādītu mūs pret saviem mirušajiem draugiem un radiniekiem. Sāktos vispārēja panika, haoss un anarhija. Spāņu gripa, SARS, govju trakumsērga - šīs ir tikai dažas ne pārāk sen izveidojušās bīstamas sērgas un katru dienu ne tikai rodas jaunas, bet arī mēs paši, cilvēki, radam jaunas sērgas. Kāds tur būtu brīnums, ja pēkšņi uzliesmotu slimība, kas atslēdz veselo saprātu cilvēkiem un smadzenes funkcionē ar mērķi uzturēt ķermeni, vīrusu pārnēsātāju, pie dzīvības, tādējādi liekot baroties ar proteīniem un olbaltumvielām bagātām lietām – gaļu? 2001. gadā ASV nomira 5 cilvēki un tika inficēti vēl 17 cilvēki, kad ASV bioloģisko ieroču izpētes laboratorija izdomāja pārsūtīt jaunradīto baktēriju „Anthrax” ar kurjerpastu. Jau atkal cilvēki tēloja dievus (salīdzinājums), tādējādi apdraudot pašu eksistenci. Ar ko šī baktērija izcēlās bija tas, ka pati baktērija bija kā zombiji – tā saēda cilvēku miesu.

Stāsta morāle. Gribi izdzīvot iespējamā zombiju apokalipsē? Mazāk lieto alkoholu, vairāk trenējies, apgūsti izdzīvošanas pamatus, pilnveidojies un beidz blenzt telefonā, kad ej pa ielu, jo Tu pārvērties zombijā! Iestājies jaunsardzē, zemessargos vai mācies izdzīvošanas pamatus pašmācības ceļā, jo iegūtās zināšanas Tev var palīdzēt ne tikai mazticamajā zombiju apokalipsē, bet arī citās dzīves situācijās, jo Tu būsi gatavs un zināsi kā rīkoties, ja notiks kas negaidīts. Ne velti ASV slimību kontroles un prevencijas centrs izstrādāja un publiskoja plānu kā rīkoties zombiju apokalipses gadījumā, jo šis plāns kaut kādā ziņā spēs sagatavot jūs negaidītajam.