Visu dzīvi Tu TO darīji nepareizi!31

Kā tad pie velna nokārtoties?

Izmanto zemāku tualetes podu, tādejādi samazināsi leņķi, kādā tu sēdi. Daudzi pētijumi ir atklājuši, ka uz mazākiem podiem ir dievīgāk nokārtoties. Faktiski, tualetes, kas prasa jums tupēt, ir plaši sastopamas ārpus rietumu zemēm. Un jā, cilvēkiem nav nekādu īpašu problēmu. Zinātnieki apgalvo, ka mēs neesam radīti sēdēt uz tualetes poda, bet gan tupēt pļavā. Esot tupus stāvoklī jums izveidojās “pareizais” leņķis, kas ļauj bagātībām pareizi iznākt. Cilvēka ķermenī ir pat muskulis, kas atbild, lai esot sēžus, vai stāvus stāvoklī, negaidītais ciemiņš neizsprūk negaidīts. Notupjoties mēs šim muskulim vairs neliekam strādāt – tātad maģistrāle ir vaļā. Variet izmēģināt ekstrēmu veidu lai pārliecinātos, notupieties uz poda un dariet to pareizi, sekas un izjūtas variet publicēt komentāros.

Mazgāšanās.

Mēs jau no pašas bērnības esam mācīti, ka praktiski katru dienu ir jāmazgājās karstās dušās, ar lielu daudzumu ziepju un kādu diezgan parupju švammi, lai atbrīvotos no mikrobiem, kas apdraud mūsu veselību. Un ja jūs neesat spīdoši tīrs, varat aizmirst par iepazīšanos (jā, arī kaimiņu Urzulai nepatiksiet), karjeras virzību un par nākotni... Tātad- mazgājoties katru dienu, mēs esam sociāli pieņemami. Karstais ūdens un ziepes noņem ādas slāni, kas ir atmiris uz mūsu ķermeņa, nomazgā sviedrus. Katru dienu mazgājoties, mēs uzskatām, ka kļūstam seksīgāki un foršāki, kā arī veselīgāki.

Izrādās ka ir gluži pretēji. Bojājot  dzīvo šūnu aizsargslāni, mēs padaram sevi daudz uzņēmīgāki pret slimībām. Agrākos laikos cilvēkiem nebija pieejamas īpašas ērtības, tātad viņi mazgājās retāk, bieži vien arī vairākas reizes vienā ūdenī,  tajā pašā laikā bija arī veseli. Tomēr pat mūsdienās, dušā nav iespējams nogalināt baktērijas un citus mikroorganismus, kas dzīvojās visapkārt. Baktērijas dzīvo lielās kolonijās uz jūsu dušas sienām. Tātad daļa šo mikroorganismu var emigrēt uz jūsu kāju,  galvu, vai roku. Šī iemesla dēļ ķirurgi bieži vien aizliedz mazgāties pirms kādas operācijas. Pētījumi liecina, ka nav mērāmi manāmas atšķirības, vai cilvēks katru dienu iet dušā vai nē, mikrobi tā pat būs. Protams, ka antibakteriālās ziepes iznīcina daudzus mikroorganismus, bet medicīnas eksperti neiesaka izmantot šādas ziepes ikdienā.  

Kā tad mazgāties?

Vai vispār tas ir nepieciešams? Jā, mazgāties vajag, tomēr  vissvarīgākā lieta, kas jāievēro, ir vecā ādas slāņa saglabāšana. Protmas, nejau tā, ka ar pirkstu var kārtu nokasīt, bet tā, lai tas nedaudz tomēr būtu. Nav nekāda maģiska skaitļa, cik reizes ir jāiet uz dušu, kas samazinātu līdz minimumam baktēriju skaitu. Pēc katras dušošanās ādai ir jādod laiks, lai labotu bojājumus, kas tika radīti. Dušā parasti ir jāmazgājās ar mērenu vai vēsu ūdeni un ar ziepēm, bet nevajag pārcensties. Pēc dušas ir ieteicams nokalst dabīgi, nevis beržot visas malas ar dvieli. Ignorējiet citus, kam nepatiks jūsu atstātie slapjumi uz brokastu galda, viņi būs pateicīgi, ka jūs nemazgājaties katru dienu.  

Elpošana. 

Nu labi, varbūt kakājam, vai mazgājamies nepareizi, bet kas tad vainas elpošanai? Vai tad to var darīt nepareizi? Uztaisīsim eksperimentu. Ievelc tagad ļoti lielu elpu sevī. Es pagaidīšu, nesatraucies... Nu labi, tagad vari izpūst ārā gaisu. Varu derēt, ka vairums no jums piepacēla plecus, kā arī piepūta savu krūškurvi kā milzu balonu. Izrādās, ka tieši šāds elpošanas veids ir nepareizs. Kas tad palīdz plaušām elpot? Vaitad nevajag izmantot krūškurvi un plecus? 

Izrādās, ka ir jāizmanto diafragmu, tā atrodas zem plaušām. Kad cilvēks atrodas stāvus stāvoklī, viņš parasti izmanto krūškurvi, lai elpotu, taču tā ir sekla elpošana. Šādi elpojot mēs izmantojam tikai augšējo plaušu daļu. Patiesībā, lielākā daļa no asinsvadiem, kas nogādā skābekli tālāk ķermenī ir plaušu. apakšdaļā. Tātad mēs izniekojam plaušu elpošanas spēku tikai daļēji, mēs elpojam mazāk, kā mums daba ir likusi. Krūšu elpošana mēdz arī izjaukt asiņu skābekļa un oglekļa dioksīda līdzsvaru. Sekas parasti izpaušās kā galvas sāpes, nogurums, trauksme, pat arī panikas lēkmes. Tāpēc tagad vēl vienu reizi dziļi ieelpojam, lai varētu turpināt lasīt.

Kā tad būtu jāelpo?

Izrādās, ka bērni šajā ziņā ir daudz gudrāki, nekā jūs. Mazuļi izmanto dziļo elpošanas veidu, kuru sauc par vēdera elpošanu, kas pastiprina un pilnībā ļauj izmantot savu diafragmu. Tātad, augot vecāki, mēs pārejam uz neefektīvu elpošanas stilu. Par laimi, jūs variet apmācīt savu ķermeni elpot pareizi, un laika gaitā jūs jutīsieties daudz labāk. Jūs arī variet praktizēties – “uzpūtiet” savu kuņģi, tajā pašā laikā saglabājot krūškurvi mierīgu. Šādies jūs apgādājiet savu ķermeni ar skābekli daudz efektīvāk, kā iepriekš. Ja jūs šādies elposiet visu laiku, smadzenēm nenāksies novirzīt skābekli uz citiem muskuļiem, respektīvi jūs nejutīsities noguris, būsiet mošs. Pētījumi liecina, ka šādies elpojot jūs samazināsiet elpas trūkumu, kas uzlabos arī asinsspiedienu. Daudzi treneri taču liek pirms vingrinājumiem ievilkt pareizi elpu, tātad tas nav nenozīmīgi.

Sēdēšana.

Ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana pati par sevi palielina risku saslimt ar diabētu, sirds slimībām, pat ar sasodīto vēzi (tāpēc labāk tagad nedaudz izkusties, es zinu, ka visu dienu nosēdēji šeit). Krēsli ar atzveltni cilvēcei ir pazīstami vairākus tūkstošus gadus, bet agrāk tie bija paredzēti tikai ļoti svarīgām un ietekmīgām personām. Mēs sastopam vārdus kā “priekšsēdētājs” utt., kas parāda saikni ar krēslu un vadību.  Tagad uz mirkli vari papriecāties, ka agrākos laikos Tu būtu karalis.