Sērijveida slepkavu maizes darbi8

Sistēmas administrators

Iepazīstieties – Hiroši Maeve, – jebšu Japānas „Pašnāvību mājaslapas slepkava”. Šo japāni laikam var saukt par vienu no visu laiku inovatīvākajiem sērijveida slepkavām, jo viņš menedžēja tā saukto online pašnāvību klubu Japānā, 2005. gadā, kā arī vadīja uz pašnāvībām tendētu mājaslapu. Viņš pievilināja savus upurus, iesakot katram no tiem satikties ar viņu un beigt savas dzīves, tā teikt, kopīgā pasākumā; tie bija 14 gadus jauns puisis, 25 gadus jauna sieviete un 21 gadu jauns vīrietis, kuri visi arī bija online pašnāvību kluba locekļi. Kā nekā, Hiroši tomēr nolēma visus trīs nožņaugt ar kailām rokām – vēlāk viņš paskaidroja, ka šāda rīcība esot sagādājusi seksuālu baudu, un ka šāda vēlme nogalināt esot parādījusies jau bērnībā, pēc kāda mistikas darba izlasīšanas, kurā esot risinājušies līdzīgi notikumi. Ir viegli paveikt sērijveida slepkavību, ja upuri atnāk paši, pie tam ar vēlmi nomirt. Viņš tika notiesāts uz nāvi pakarot.

.

Dedzīgais mīlnieks jeb žigolo

Kāpēc gan noņemties ar kādu apnicīgu un garlaicīgu darbu, ja visapkārt ir tik daudz vientuļu sieviešu, kuras apzagt un… nogalināt. Dzerot vīnu un vakariņojot kopā ar sievietēm, nozogot viņu naudu, un visbeidzot arī nogalinot – tas ir „labs” veids, kā pilnīgam psihopātam pelnīt iztiku.

Daži vientuļie vilki pat kļuva par „pilntiesīgiem” sērijveida slepkavām, un viens no tiem neapšaubāmi bija francūzis, slepkava Henri Desire Landru, kurš savaņģoja un noslepkavoja vismaz 10 sievietes starp 1915-1919. gadu Parīzē; viņš sadedzināja to līķus paša virtuves cepeškrāsnī. Tāpat Henrī novāca kādas sievietes, kuru bija nogalinājis, dēlu, jo viņš esot kļuvis aizdomu pilns. Žigolo sapazinās ar savām dāmām, ievietojot „vientuļo siržu” reklāmas avīzēs. Gluži kā daudzi citi sērijveida slepkavas, arī Landru piesavinājās savu upuru naudu un mantu. Pietiekami dīvaini ir tas, ka Henri Desire Landru stāsts ir par pamatu vairākām filmām, no kurām vienā pat tēloja, pats arī režisējot, Čārlijs Caplins.

Vismaz viens no Amerikas sērijveida slepkavām atrada savu sirdspuķīti, kā arī noziegumu līdzdalībnieci caur sludinājumiem. „Vientuļo siržu slepkavas” jeb Reimonds Fernandess un Marta Beka, slavenais pārītis, kuri nogalināja vismaz 20 sievietes laikposmā no 1947.g. līdz 1949. gadam. Tāpat kā Landru, arī šie abi ievietoja iepazīšanās sludinājumus avīzēs, lai pievilinātu vientuļas sievietes, tad viņas nogalinātu, nozagtu to naudu un vērtslietas. Fernandess acīmredzot sāka slepkavot vēl pirms iepazīšanās ar Beku (abi iepazinās caur tiem pašiem vientulo siržu sludinājumiem). Dueta riebīgākais noziegums bija jaunas meitenes noslīcināšana, kuras māti viņi jau bija nogalinājuši.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri – varbūt tiešām ir jēga padomāt vēlreiz, pirms ar galvu pa priekšu mesties iepazīšanās sludinājuma portālos, lai atrastu nākamo mūža mīlu. Ļoti iespējams, ka kāds mūsdienu sērijveida slepkava tieši šobrīd troļļo kādā mājaslapā savu upuru meklējumos.

.

Fermeris

Šīs amerikāņu šausmu filmas par psihopātiskiem slepkavniekiem, kuri dzīvo attālās un nošķirtās lauku mājās, var izrādīties tuvākas realitātei, kā Tu domāji. Proti, ferma ir tīri neko vietiņa, kur pastrādāt slepkavību; tā ir nomaļa, dziļos laukos, kā arī visapkārt ir tik daudz vietas, kur ierakt līķi. Vēl vairāk – neviens taču nejautās, kāpēc vecais un savādais kaimiņu onka uzrok dārzu… Jo pat gados vecāki fermu īpašnieki var neizrādīties tik jauki, kā šķita sākumā.

Rejs un Feja Della Kouplandi, pavecāks pāris, kas vienu pēc otra ievilināja savā lauku fermā Misūri vismaz piecus vīriešus, un tad tos nogalināja. Vecais pāris piesolīja vīriešiem darbu, bet tad strādniekus novāca, lai… nevajadzētu maksāt algu. Kouplandu pāris bija vecākais, kurš vispār ASV ticis notiesāts uz nāvi; abi gan nomira aiz vecuma, vēl pirms nāvessoda izpildes.

Tāpēc esi uzmanīgs uz attāliem lauku ceļiem pēc tumsas, ja priekšā sev redzi jauku lauku māju… 

.

Kulta līderis

Šis varētu būt labākais iespējamais „dienas darbs” sērijveida slepkavam, jo tas nodrošina ar nodokļiem neapkrautus ienākumus; ir savi rokaspuiši, kuriem nav jāmaksā alga, turklāt tie vēl izdarīs visus melnos, netīros darbiņus. Meksikāņu izcelsmes amerikānis, maniaks Adolfo Konstanzo jebšu „Matamoras Krustēvs” savu karjeru sāka kā sīks noziedznieks un narkodīleris, bet pakāpās pa karjeras kāpnēm, kļūstot par kulta līderi un sērijveida slepkavu. Adolfo un vairāki viņa sekotāji terorizēja Matamoras pilsētu vēlajos 80-os, noslepkavojot un saraustot gabalos vismaz 12 cilvēkus.

Vēsturē visražīgākais sērijveida slepkava iespējams bija Thugs Behrams, „thuggee” kulta līderis Indijā, kas finansēja vīrieša aktivitātes nožņaudzot un aplaupot ceļotājus. Izmeklējot Behrama aktivitātes, tiek lēsts, ka viņš varētu būt nogalinājis apmēram 931 cilvēku…

.

Policijas izmeklētājs

Šis varētu būt „izdevīgs” dienas darbs sērijveida slepkavam, kurš nevēlas noņemties ar kulta dibināšanu, tā uzturēšanu un vadīšanu; pārāk daudz klapatu. Bez tam – strādājot izmeklētāja amatā taču ir iespējams tik labi noslēpt savu noziegumu pēdas.

Sergijs Fjodorovičs Tkačs, policijas izmeklētājs no Ukrainas, apgalvo, ka esot nogalinājis ap 100 cilvēku. Lai padarītu lietas vēl ļaunākas (ja tas vispār iespējams), vismaz 10 nevainīgi cilvēki tika ieslodzīti par paša Tkača noziegumiem, un viens no apsūdzētajiem pakārās.

.

Ragana

Ja vien to vispār var saukt par darbu, tad tā tiešām ir piemērota nodarbe sērijveida slepkavai. Tomēr ir tikai viens zināms gadījums, kad ragana ir nogalinājusi bērnus (un nē, tā nav pasaka par Ansīti un Grietiņu).

Enriketa Marti (a.k.a. „Barselonas Vampīrs”) bija spāņu sieviete, kura darbojās kā bērnu un pedofilu savedēja (vairāk domājot par otrajiem), kā arī nogalināja upurus un izmantoja tos savām „maģiskajām darbībām”. Patiesībā Enriketa gatavoja „medikamentus” no nogalināto kauliem, matiem, asinīm un ādas un to visu pārdeva neko nezinošiem klientiem. Marti pievilināja bērnus, piedāvājot tiem saldumus – izskatās, ka pasakas par raganām mēdz būt patiesas.

.

Noziegumu reportieris

Šis laikam ir stulbākais no iespējamiem sērijveida slepkavu darbiem, ja piemin atsevišķu gadījumu. 2008. gadā Maķedonijas policija notvēra žurnālistu un sērijveida slepkavu Vlado Tanevski izlasot viņa rakstus vietējā avīzē. Raksti saturēja triju noziegumu detaļas, kuras varēja zināt tikai slepkavības izmeklētāji vai arī pats slepkava. Tieši tā – Tanevski savā rakstā nejauši iekļāva tādas nozieguma detaļas, kuras nekādi nevarēja parādīties publiski. Starp citām lietām viņš pieminēja arī slepkavības ieroci… Tanevski veica pašnāvību īsi pēc aresta.

.

Ārsts

Medmāsiņu jau pieminēju, nu ir laiks ārstam. Tie ir bijuši vairāk kā daži ārsti, kas gadu gaitā pievērsušies diametrāli pretējai „profesijai”. Viens no iemesliem, kāpēc sērijveida slepkavas tā pievelk ar medicīnu saistītas profesijas, ir tas, ka tās dod iespēju kontaktēties ar ļoti daudziem potenciālajiem upuriem; tāpat arī iespēju piekļūt dažnedažādiem slepkavības rīkiem.

Maksims Petrovs jeb „Nāves Dakteris”, krievu sērijveida slepkava, kurš darbojās Sanktpēterburgā, devās pie saviem pacientiem mājas vizītēs, veica tiem nāvējošu injekciju, un nozaga visas to vērtslietas un naudu. Ar to jau nepietika, jo Petrovs pamanījās no savu upuru pirkstiem novilkt pat gredzenus.

Petrovs nestāv klāt kādam britu ārstam, kura pārraudzībā dīvainos apstākļos mira ap 160 pacientiem 40-os un 50-os gados. Gluži kā Petrovs, arī Adamss zaga no saviem pacientiem pēc tam, kad tos bija nogalinājis. Neticami, bet Dr. Adamss tā arī nekad netika notiesāts, un turpināja darbu medicīnā.

Vienīgais britu ārsts, kurš tika notiesāts par sērijveida slepkavībām, bija kāds cits „Doktors Nāve” jeb Harolds Šipmans – viņu notiesāja par 15 savu pacientu nonāvēšanu. Līdzīgi kā Petrovs un Adamss, arī Šipmans zaga no tiem, kurus nogalināja. Īstenībā viņš viltoja to testamentus, lai tādējādi piesavinātos to naudu un īpašumus. Daži vēsturnieki domā, ka Šipmans varētu būt nogalinājis ap 165 cilvēkiem.

.