Pirmā Latvijas brīvvalsts pastāvēja tieši 7883 dienas- no valsts proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī līdz 1940.gada 17.jūnijam, kad PSRS karaspēks okupēja Latviju. Valsts pastāvēšanas laikā tas nav ilgs laiks. Atmiņas par šo laiku, reizēm arī pārspīlēti jūsmīgas, latviešos dzīvoja visus ilgos padomijas gadus un palīdzēja sagaidīt Atmodas laiku. Un tad- 1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bet vai šis datums ir uzskatāms par Latvijas Republikas atjaunošanas datumu?
Deklarācija bija pieņemta, bet faktiskā neatkarība vēl joprojām tā arī nebija. Krievija, jeb vēl eksistējošā PSRS , tik viegli nevēlējās atteikties no savas varas. Jau pēc 10 dienām- 14.maijā PSRS pirmais un pēdējais prezidents M. Gorbačovs paraksta dekrētu par Latvijas (arī Lietuvas un Igaunijas) neatkarības deklarācijas neatbilstību PSRS konstitūcijai un likumiem. Tas noveda pie politisko spēku par un pret Latvijas neatkarību konfrontācijas. Lai atceramies trauksmaino barikāžu laiku, kad iedzīvotāji bija gatavi stāties pretī pat karaspēkam.
Tāpēc par faktiskās neatkarības atgūšanas brīdi drīzāk jāuzskata AP pieņemtais konstitucionālais likums ‘’Par Latvijas Republikas valstisko statusu’’ 1991.gada 21.augustā, pēc kura pieņemšanas sākās arī LR starptautiskā atzīšana. Un 1991.gada 6.septembrī Latvijas neatkarību atzina arī Krievija.
