Reiz ASV dzīvoja ģimene, kurai cilvēku dzīvība neko nenozīmēja. Viņu rēķinā ir vismaz desmit nežēlīgas slepkavības. Līķus viņi apraka augļu dārzā..
Asiņainā Benderu ģimene..24
Pēc Amerikā notikušā pilsoņu kara beigām ASV valdība ar varu no Labette apgabala pārvietoja Osage cilts indiāņus. Indiāņu apdzīvoto zemi atdeva baltajiem amerikāņu fermeriem. 1871. gadā uz dzīvi Labette apgabalā ieradās piecas ģimenes. Viena no tām bija Benderu ģimene – ģimenes galva Džons Benders, viņa sieva (viltus vārds nav zināms), dēls Džons juniors un meita Keita. Abus Benderu bērnus gan par tādiem varēja nosaukt tikai nosacīti, jo abi bija jau pieauguši cilvēki. Benderi uz ASV bija imigrējuši no Vācijas, tāpēc viņu angļu valoda bija ar izteiktu vācu akcentu un diezgan nesaprotama. Tēvs bija liela auguma vīrietis ar biezām uzacīm un caururbjošām melnām acīm, bet māte bija apaļīga un mūžīgi drūma sieviete, kura sevi uzskatīja par mediju, kurš prot sarunāties ar mirušo pasauli, tāpēc viņa mūždien pavadīja, vārot dažādas zālītes saviem mirušo seansiem. Vietējie viņu sauca par ‘’Sātana sievu’’. Abi jaunie Benderi bija krietni vien patīkamāki un pievilcīgāki cilvēki un viņu personības nekādas aizdomas nevarēja radīt. Un tomēr Keitu, kura tāpat kā māte sevi uzskatīja par ekstrasensu, daudzi turēja aizdomās par sātanisma rituālu pielūgšanu.
Tēvs un dēls uz Labette apgabalu ieradās pirms abām sievietēm. Viņi abi uzcēla nelielu dzīvojamo būdu un stalli, un tikai pēc tam uz šo vietu ieradās Keita kopā ar māti. Jau tā nelielā koka būda tika sadalīta ģimenes dzīvojamā platībā un veikalā – bārā, kur iegriezties pagurušiem ceļotājiem. Tā kā Benderu saimniecība atradās diezgan pamestā Osage ceļa posmā, ģimenes ēdināšanas un naktsmītnes bizness bija ļoti parocīgs, jo bieži vien ceļotājiem nebija citas izvēles kā iegriezties un izbaudīt tieši Benderu kroga piedāvātos pakalpojumus. Benderu ‘’bizness’’ turpinājās no 1871. gada ziemas līdz 1873. gada pavasarim. Māte kopā ar Keitu pa to laiku iekopa lielu augļu dārzu, kur abas bieži bija manāmas darbojoties.
Attēlā: Keita Bendere
Pēkšņi Labette apgabala iedzīvotāju vidū sāka klīst baumas, ka šajā apkārtnē bieži sāk pazust ceļotāji. 1873. gada pavasarī šīs baumas pārauga patiesā panikā un bailēs. Tika sasaukta tautas sapulce, kurā cilvēki ziņoja par aizvien jauniem pazudušo cilvēku vārdiem. Vislielākās bažas radās par likteni, kāds piemeklējis starp vietējiem iedzīvotājiem labi zināmo ārstu Viljamu Jorku, kurš pats bija devies meklēt savu pazudušo draugu Džordžu Lončeru un Lončera septiņus gadus veco meitu. Starp 75 sapulces dalībniekiem bija arī Džons Benders ar dēlu. Sapulce lēma, ka jāpārmeklē visas tuvējās apkārtnes fermas, cerībā atrast pazudušos cilvēkus.
Trīs dienas pēc sapulces tuvākais Benderu kaimiņš Billijs Touls veda gar Benderu būdu lopus un pamanīja, ka tā ir pamesta. No Benderiem vairs nebija ne miņas. Tas uzreiz radīja iedzīvotājos lielas aizdomas un tika nolemts pārmeklēt Benderu māju. Kad meklētāju bariņš iegāja būdā, viņi ieraudzīja, ka no tās ir savāktas visas mantas un tā atstāta pilnīgi tukša. Apkārt valdīja neciešama smaka un būdas vidū grīdā bija redzams pagrabam līdzīgs slepens caurums, kurš bija pamatīgi aiznaglots. Uzlaužot grīdu, visi ieraudzīja slepenajā telpā asins pēdas, kas jau radīja šausmīgas priekšnojautas, lai arī līķi vēl nebija atrodami.
Pēkšņi kāds pamanīja, ka augļu dārzā zeme ir ar dīvainiem uzkalniem un nerūpīgi uzrakta, it kā tas būtu darīts lielā steigā. Nedaudz parakuši zemi, meklētāji saprata, ka nelielā dziļumā zem zemes ir aprakts cilvēks. Līķis piederēja ārstam Viljamam Jorkam. Viņam bija sadragāts galvaskauss un pārgriezta rīkle. Tālākos meklēšanas darbos augļu dārzā tika atrasti vēl desmit līķi un vairākas atsevišķas ķermeņu daļas. Deviņi no līķiem piederēja pieaugušiem vīriešiem, bet vienā vietā kopā bija apglabāts vīrietis un maza meitene, kas vēlāk izrādījās ārsta Viljama Jorka meklēto Džordža Lončera un viņa meitas līķi. Uz meitenes ķermeņa nebija atrodamas ne mazākās vardarbības pazīmes, kas lika domāt, ka viņa ir bijusi apglabāta dzīva.
Saprotot, ka visu vainu šajos šausmīgajos notikumos jāuzņemas tieši Benderu ģimenei, pa visu ASV sākās plaša meklēšanas akcija, Benderu atradējiem piesolot lielu atlīdzību. Tomēr meklēšana nebija veiksmīga.
Ļoti iespējams, ka ģimene nebija atrodama, jo, kā vēlāk izrādījās, tā nemaz nebija īsta ģimene. Bendera vecākā īstais vārds bija Džons Flikingers. Bendera ‘’sieva’’ bija dzimusi ar vārdu Almira Meika. Laulībā ar kādu Džordžu Grifitu viņai piedzima vairāki bērni, viens no kuriem bija arī Keita jeb īstajā vārdā Elīza Grifita. Pats Džordžs Grifits mira mīklainos apstākļos un Almirai pēc tam bijušas vēl vairākas laulības ar sekojošu vīra nāvi
Izmeklētāji uzskata, ka Almira viņus visus nogalināja pirms ļaunuma pilnu dvēselisku saskaņu viņa atrada Flikingera personā. Iespējams, ka viņa pat nogalinājusi vairākus savus bērnus, lai tie nenodotu māti likumsargiem. Par Benderu ‘’dēlu’’ nav pārāk daudz ziņu, tik vien, ka viņa īstais vārds bija Džons Gebhards un viņam nebija nekādu radniecīgas saiknes ne ar Almiru un viņas meitu, ne ar Flikingeru. Lielākoties ‘’Benderu ģimene’’ bija vien savākusi kopā nežēlīgus cilvēkus ar vienādu, neapturamu vēlmi nogalināt.
Runājot par Benderu veikto slepkavību paņēmieniem, tiek lēsts, ka nogurušie ceļotāji tika apsēdināti pie galda tieši virs grīdā izveidotā cauruma ar muguru pret aizkara aizsegto dzīvojamo telpu. Kamēr skaistā Keita runājās ar viesi, no dzīvojamās telpas iznāca kāds no ģimenes vīriešiem un ar trulu priekšmetu izdarīja spēcīgu sitienu upurim pa galvu. Pēc tam ģimenes sievietes veikli savāca no bezspēcīgā cilvēka visas noderīgās lietas un Keita, lai nodrošinātos pret nejaušu izglābšanos, ar nazi pārgrieza upurim rīkli. Naktī vecais Benders izvilka līķi no pagrīdes un, aizvilcis uz augļu dārzu, to apraka.