Asiņainā Benderu ģimene..24

Attēlā: Keita Bendere

Pēkšņi Labette apgabala iedzīvotāju vidū sāka klīst baumas, ka šajā apkārtnē bieži sāk pazust ceļotāji. 1873. gada pavasarī šīs baumas pārauga patiesā panikā un bailēs. Tika sasaukta tautas sapulce, kurā cilvēki ziņoja par aizvien jauniem pazudušo cilvēku vārdiem. Vislielākās bažas radās par likteni, kāds piemeklējis starp vietējiem iedzīvotājiem labi zināmo ārstu Viljamu Jorku, kurš pats bija devies meklēt  savu pazudušo draugu Džordžu Lončeru un Lončera septiņus gadus veco meitu. Starp 75 sapulces dalībniekiem bija arī Džons Benders ar dēlu. Sapulce lēma, ka jāpārmeklē visas tuvējās apkārtnes fermas, cerībā atrast pazudušos cilvēkus. 

Trīs dienas pēc sapulces tuvākais Benderu kaimiņš Billijs Touls veda gar Benderu būdu lopus un pamanīja, ka tā ir pamesta. No Benderiem vairs nebija ne miņas. Tas uzreiz radīja iedzīvotājos lielas aizdomas un tika nolemts pārmeklēt Benderu māju. Kad meklētāju bariņš iegāja būdā, viņi ieraudzīja, ka no tās ir savāktas visas mantas un tā atstāta pilnīgi tukša. Apkārt valdīja neciešama smaka un būdas vidū grīdā bija redzams pagrabam līdzīgs slepens caurums, kurš bija pamatīgi aiznaglots. Uzlaužot grīdu, visi ieraudzīja slepenajā telpā asins pēdas, kas jau radīja šausmīgas priekšnojautas, lai arī līķi vēl nebija atrodami. 

Pēkšņi kāds pamanīja, ka augļu dārzā zeme ir ar dīvainiem uzkalniem un nerūpīgi uzrakta, it kā tas būtu darīts lielā steigā. Nedaudz parakuši zemi, meklētāji saprata, ka nelielā dziļumā zem zemes ir aprakts cilvēks. Līķis piederēja ārstam Viljamam Jorkam. Viņam bija sadragāts galvaskauss un pārgriezta rīkle. Tālākos meklēšanas darbos augļu dārzā tika atrasti vēl desmit līķi un vairākas atsevišķas ķermeņu daļas. Deviņi no līķiem piederēja pieaugušiem vīriešiem, bet vienā vietā kopā bija apglabāts vīrietis un maza meitene, kas vēlāk izrādījās ārsta Viljama Jorka meklēto Džordža Lončera un viņa meitas līķi. Uz meitenes ķermeņa nebija atrodamas ne mazākās vardarbības pazīmes, kas lika domāt, ka viņa ir bijusi apglabāta dzīva. 

Saprotot, ka visu vainu šajos šausmīgajos notikumos jāuzņemas tieši Benderu ģimenei, pa visu ASV sākās plaša meklēšanas akcija, Benderu atradējiem piesolot lielu atlīdzību. Tomēr meklēšana nebija veiksmīga. 

Ļoti iespējams, ka ģimene nebija atrodama, jo, kā vēlāk izrādījās, tā nemaz nebija īsta ģimene. Bendera vecākā īstais vārds bija Džons Flikingers. Bendera ‘’sieva’’ bija dzimusi ar vārdu Almira Meika. Laulībā ar kādu Džordžu Grifitu viņai piedzima vairāki bērni, viens no kuriem bija arī Keita jeb īstajā vārdā Elīza Grifita. Pats Džordžs Grifits mira mīklainos apstākļos un Almirai pēc tam bijušas vēl vairākas laulības ar sekojošu vīra nāvi

Izmeklētāji uzskata, ka Almira viņus visus nogalināja pirms ļaunuma pilnu dvēselisku saskaņu viņa atrada Flikingera personā. Iespējams, ka viņa pat nogalinājusi vairākus savus bērnus, lai tie nenodotu māti likumsargiem. Par Benderu ‘’dēlu’’ nav pārāk daudz ziņu, tik vien, ka viņa īstais vārds bija Džons Gebhards un viņam nebija nekādu radniecīgas saiknes ne ar Almiru un viņas meitu, ne ar Flikingeru. Lielākoties ‘’Benderu ģimene’’ bija vien savākusi kopā nežēlīgus cilvēkus ar vienādu, neapturamu vēlmi nogalināt. 

Runājot par Benderu veikto slepkavību paņēmieniem, tiek lēsts, ka nogurušie ceļotāji tika apsēdināti pie galda tieši virs grīdā izveidotā cauruma ar muguru pret aizkara aizsegto dzīvojamo telpu. Kamēr skaistā Keita runājās ar viesi, no dzīvojamās telpas iznāca kāds no ģimenes vīriešiem un ar trulu priekšmetu izdarīja spēcīgu sitienu upurim pa galvu. Pēc tam ģimenes sievietes veikli savāca no bezspēcīgā cilvēka visas noderīgās lietas un Keita, lai nodrošinātos pret nejaušu izglābšanos, ar nazi pārgrieza upurim rīkli. Naktī vecais Benders izvilka līķi no pagrīdes un, aizvilcis uz augļu dārzu, to apraka.