Svētdien bijām aizbraukuši līdz Eriseirai jeb Ericeira. Eriseira atrodas Mafras apriņķī un ir tipiska pie-okeāna zvejas un tūrisma pilsētiņa apmēram 35 kilometrus uz ziemeļiem no Lisabonas. Eriseira ir sērfošanas Meka, te atrodas arī Eriseiras Pasaules sērfinga rezervāts. Divdesmita gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados Eriseira bija lisaboniešu iecienīta atpūtas vieta, mūsdienās dominē ārvalstu tūristi un sērferi.
Es biju Eriseirā bijusi, bet tikai cauri braucot pirms kādiem trim gadiem. Izdomājam, ka jāaizbrauc paciemoties un svaigo okeāna gaisu paelpot. Nokļūšana no Lisabonas ir elementāra, autobusi iet diezgan regulāri. Mēs braucām svētdienā un kādu pusstundu gaidījām turpceļā, jo, protams, ka slinkuma dēļ, neskatījāmies, cikos ir atiešana. Atpakaļceļam izpētītām jau uz vietas Eriseirā, jo tur autobusu stacijā nav pilnīgi nekā, ko darīt un negribējās garlaicība nīkt tur.
Autobuss no Lisabonas atiet no Campo Grande. Blakus Sporting futbola stadionam. Biļeti jāpērk pie vadītāja. Biļete vienam cilvēkam vienā virzienā maksā sešus eiro un piecus centus. Brauciens turpceļā ilga vienu stundu, atpakaļ braucam kādu pusotru. Tas no satiksmes atkarīgs.
Sporting stadions.
Mēs, godīgi sakot, braucam tikai elpot svaigo gaisu un baudīt zivju ēdienus. Ja interesē vairāk un vēsture un fakti, jāpaskatās internetā. Īsumā 2011. gada statistika rāda, ka iedzīvotāju skaits Eriseirā bija 10 260. Pagājušā gadsimta vidū tā bija populāra atpūtas vieta portugāļiem.
Mūsdienās īpatsvars ir tūristi un sērferi.
Pilsētiņas nosaukums iespējams radies no Ouriceira, kas ir atvasinājums no vārda Ouriço, kas latviski nozīmē ezis. Šajā gadījumā gan tas ir jūras ezis, kas ir redzams arī Eriseiras ģerbonī. Viena no versijām stāsta, ka Eriseira bijusi jūras ežu zeme, respektīvi, pludmales bijšuas pilnas ar šiem ezīšiem.
Pēdējie pētījumi gan liecina, nosaukums cēlies nevis no ouriço, bet gan ouriço-caixeiro, kas ir parastais ezis. Eži saistīti ar seno Feniķiešu dievieti Astarti un pirmās apmetnes tiek datētas ar seno Feniķiešu kolonizācijas laikiem.
Eriseira vienmēr bijusi slavena ar savām pludmalēm un veselībai labvēlīgo klimatu. Charles Lepierre, franču ķīmijas inženieris, savulaik norādīja, ka tieši Erieseirā (no visām Portugāles Rietumkrasta pludmalēm) ir gaiss ar visaugstāko joda koncentrāciju. Karaliskās ģimenes locekļī regulāri atpūtās Eriseirā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākuma daudzas Lisabonas dižciltīgās ģimenes sāka sev būvēt mājas Eriseirā. Ekonomisko attīstību nodrošina osta. Otrā Pasaules kara laikā Eriseirā patvērumu rada vairākas ārzemnieku kopienas, piemēram, poļi, vācieši, francūži, beļģi un nīderlandieši, kas bēga no nacisma režīma.
Eriseira ir plaši zināma arī kāda portugāļiem nozīmīga vēsturiska notikuma dēļ. Tieši no pludmales ar nosaukumu praia dos Pescadores 1910. gada 5. oktobrī trimdā devās karalis Manuels II.
Pilsētiņa nav liela, mēs kādas stundas trīs staigājam un tad pie okeāna sēdējām un skatus baudījām. Ar vienas dienas izbraukumu pilnīgi pietiek kam tādam, protams, ir vērts palikt pa nakti un izbaudīt dabas skaistumu. Vai vienkārši pagulēt pludmalē. Mēs bijām svētdiena un pirmdien bija jābūt darbā, tā ka nekāda ilgā palikšana nesanāca. Apciemot iesaku visiem, kam ir tāda iespēja.
bildes tādas kā neadekvātas ceļojumam, vai arī teleportējāmies atpakaļ pagātnē?
