Tā bija parasta diena. Es atnācu no darba un sataisīju vakariņās plovu...
Tā bija parasta diena. Es atnācu no darba un sataisīju vakariņās plovu...
Ā..kur nu bez tā, ka es pirms nedēļas biju nopirkusi Harley Davidson motociklu. Aizmirsu pieminēt. Gribēju precīzi melnu, bet sanāca tāds..nu..bišķīt sarkans..bet stilīgs. Par manu motociklu kas bija fotografēts tajos laikos kad man vēl bija šī superspēja. Bet par manu moci būs stāsts citreiz...
Tātad atgriežamies pie tā paša..es sagaidīju vakarā mājās vīru no darba, sasildīju vakariņas uz gāzes plīts un pastāstīju viņam kā man gāja darbā. Es tovakar viņam stāstīju, ka cilvēki ir kā apsēsti ar naudu. Es - kā veikala kasiere sacīju, ka es redzu, redzu to, ka tuvojas pasaules gals. Vīrs neizturēja manu sasodīto čīkstēšanu un ieslēdz televizoru, tieši LTV1, kur gāja Panorāma. Man nepatīk skatīties ziņas, bet es klausījos.. Krievija gatavojas jaunām manipulācijām, Sīrijā atkal kaut kas sprādzis, tūkstošiem bojā gājušie, kaut kur pa vidu reklāmas, kur borē cilvēkiem smadzenes, pērciet to un šito, šito un to, viss tik perfekts kā..butaforija. Pasaulē un pa televizoru es redzēju..un arī toreiz..kad tas notika..es redzēju ka cilvēki ir pakļauti kaut kādai butaforiskai pasaulei. Viss ir stratēģisks, visapkārt kapitālisms, kas ved cilvēkus uz elli. Es teicu lai slēdz ārā televizoru, ka man ir apnicis klausīties šīs šausmas. Es pabeidzu ēst savu plovu un aizgāju uzsmēķēt un apskatīties vai manam Harley Davidson mazulītim nekas nekaiš, jo tajā brīdī man vissvarīgākais šķita motocikls, pat mans vīrs ar lielu interesi tajā vakarā klausījās ziņas un pieņēma visu par patiesu. Viņu lēnām sagrauza pasaule, tāpat kā visus pārējos cilvēkus sagaruž pasaulē valdošā sistēma. Es beidzu smēķēt, apskatījos vai motociklam nevajag aiziet eļļu pieliet, it kā nē, viss, varu iet gulēt. Ienācu atpakaļ, rokas nedaudz smaržoja pēc garāžas, bet mans vīrs jau saldi gulēja, kā mazs taurenītis kūniņā.
Tajā naktī es gulēju nemierīgi, es svīdu un man bija drudzis. Pa miegam rādījās kaut kādas vīzijas, mana motocikla avārija, lidojoša atombumba un pasaules gals. Es pamodos, pus aizmigusi es paņēmu rokās telefonu. Pulkstenis bija tikai 6:08, vīrs jau bija aizgājis uz darbu. A man brīvdiena. Izdomāju paskatīties TV, ieslēdzu..tur atkal ziņas..reklamē plastiskās operācijas un mudina sievietes kļūt par barbijām, TĀM PLASTMASAS CACĀM TIKAI LAI PATIKTU VIŅAS VĪRIEŠIEM..es sadusmojos, atkal ziņas, atkal Sīrijā jauns terorakts. Es vēl vairāk sadusmojos...
Es skrēju pa māju un lamājos par šo pasauli, cik netaisnīgas manipulācijas notiek visapkārt. Noskrēju gar spoguli...wait...paskrēju atpakaļ un ieraudzīju sevi spogulī, iekliedzos un gandrīz bikses piečurāju kā mazs zīdainis, es nobijos no tā ko ieraudzīju spogulī, izberzēju acis un iekniebu sev ar cerību ka es sapņoju..sagrābu savu roku un tā bija..kaulaina..par ko es esmu kļuvusi..man tagad ir superspēja, nē, man šis joks patika es sāku smieties ( ), pieskrēju pie loga, ieraudzīju sev to pašu Harley Davidson motociklu tikai viņam bija uz augstā gāzes roktura bija pakarināta ādas jaka ar uzrakstu
Melna, spīdīga ādas jaka ar uzrakstu God Bless. Es biju kļuvusi par Dieva sūtni. Mans Harley Davidson arī tāds spīdīgs kļuvis, uz sava apmetņa es uzvilku savu ādas jaku un pa visu stāvvietu bija tāds rrrrrr rrrrrr rrrrrrrrrrrrrrrrr, es nespēju neparko citu domāt kā iznīcināt pasaules ļaunumu un padarīt to labāku, lai cilvēki vairs neciestu manipulācijas, nekļūtu par valdības staiguļiem un marionetēm. Mans Harley Davidson bija bija mans nāves zirgs, es biju kļuvusi par Dieva Sūtni, Dieva Roku, Eņģeli iznīcinātāju Gabrielu.
Dodamies izbraukumā. Abās rokās man bija divstobrene un aiz ķēdēm, kas bija pie ādas jakas man bija revolveris. Uz ielām bija cilvēki, kuri izvilkuši savus Iphone un fotografē mani, domā, ka esmu kaut kāds stilīgs baikeris. Mašīnas taurē, no logiem bļaustās, '' stilīgs tērps, vecīt''. Es daudz nedomāju un ar 200 km / h braucu , lai satiktu pašu ļaunuma sakni, pašu Sātanu, kurš programmē cilvēkiem prātus, lai notiktu slepkavības, nevainīgi cilvēki mirtu, iedzītu cilvēkus šausmās un, lai viņi sataisītu elli uz zemes virsmas. Nepagāja ne sekundes simtdaļas, kad es nozudu no visu redzesloka, tagad laikam neviens nedomā, ka esmu stilīgs baikeris. Es, kaut kur dziļi zem zemes , meklēju sakni. Pašu ļaunuma karali. Viņš bija briesmīgs, pat pretīgi bija uz viņu skatīties. Es stāvēju pie elles durvīm, rūcināju savu Harley Davidson, tērpusies melnā apmetnī ar ādas jaku God Bless, jo es biju tā izredzētā, Dieva sūtnis, lai uzvarētu ļaunumu. Es cīnijos, ļaunuma karalis arī cīnijās ar mani, jo gribēja uzvarēt. Visi viņa kalpi pamuka kur kurais, kad ieraudzīja mani. Es cīnijos, jo biju lepna, ka biju izredzētā. Man bija Dieva spēks. Man bija Dieva rokas ar kurām es cīnijos. Viss dega, blīkšķi bija uz visām pusēm, es daudz reižu kritu un atkal cēlos , jo biju izredzētā. Līdz beigās pats Sātans krita. Pats eņģelis krita un ļaunumam pienāca beigas. Vairs nebij tāda ļaunuma karaļa, kas programmēja cilvēkiem smadzenes, lai viņi radītu elli. Es uzsēdos atpakaļ uz Harley Davidson, tikpat spīdoša un mirdzoša, tikai mana ādas jaka bija cietusi un bija mazliet nobružāta. Es ar lepnumu ierūcināju savu nāves zirgu un devos atpakaļ.
Es atkal parādijos pilsētā. Visi mani sagaidīja ar kliedzošiem saukļiem, jo es biju, laikam, tas stilīgais baikeris, kurš nesen te brauca ar Harley Davidson ar 200 km / h. Es atgriezos mājās. Savu motociklu noliku pie mājas un devos iekšā. Zem apmetņa es sataustīju savu roku - jā!!! Man beidzot bija āda un es atgriezos normālā izskatā. Izskats man bija, apmetni un ādas jaku es paliku visdziļākajā skapī. Drīz arī pārnāca vīrs no darba un sāka stāstīt ka man esot kaut kas jāredz. Es tikmēr taisīju vakariņās maizītes ar sieru. Viņš Youtube esot atradis, ka esot kāds braucis ar Harley Davidson nāves ietērpā ļoti lielā ātrumā un sekundes simtdaļā pazudis. To stāstija arī ziņās, ka cilvēki to pielīdzina kādiem pārdabiskiem NLO spēkiem. Neticami, bet es izdomāju paklausīties ziņas, ka pasaulē esot sākusies atmoda no ļaunuma.
Vīrs tajā vakarā gribēja savas darba bikses ielikt skapī un pamanīja šī '' NLO BAIKERA'' ādas jaku un prasīja : ,,kas pie velna...?'' Es tik paraustīju plecus un teicu ''vēl maizīti?''