Kāpēc es tagad tirgoju/mainu motociklu!29

Ievads (avārija)

Stulbi sanāca, bet godīgi sakot nezinu kā sanāca... Bet 1. oktobrī ap pulkstens 21:00 , mani atdzīvināja ātrajā palīdzībā... No sākuma domāju,ka esmu mājās vienkārši iesnaudies un mani modina draudzene, tāpēc pamostoties biju šokā, ka esmu šaurā telpā ar zemiem griestiem, kur uz mani raugās sieviete ar blondiem matiem (manai draudzenei ir melni mati)... Kādu brīdi neko nesapratu...

Kad biju atguvis runas spējas pajautāju vai man ar seju viskārtībā (stulbs jautājums,jo man bija ķivere,bet vienalga,tajā stāvoklī piedodams).

- Jā,viss kārtībā!

Es: Au, man roka sāp, viņa lauzta?

-Jā, lauzta.

Es: bet man sāp arī ...

(es laikam izslēdzos, jo neatceros atkal pāris minūtes)

pamodos, kad man zvanīja telefons, zvanīja draudzene, jo mums bija sarunāta tikšanās 21:00 pie manis...

Pēc viņas teiktā es viņai klausulē esmu vairākas reizes teicis, ka neko nesaprotot un neko nezinu, un tad viņa esot runājusi ar ambulances mediķi... (neko tādu es neatceros) :D :D

Tad man atkal bija tas saucamais blackouts...

Nākošā aina,kad pamodos bija tas,ka man ir novilkta moča jaka, vēnā ir katetra - man ļoooti tas nepatika, un "istabā" stāvēja mamma un glaudīja man galvu, kaut ko runāja - neatceros...

Tālāk atceros, ka notiek ātra braukšana uz slimnīcu , atkal ir blackouts...

Pamostos,kad ceļ ārā no mašīnas un stumj iekšā, ir ļoti auksts..

Vestibilā jau gaida Tētis, mamma, mammas draudzene un mana draudzene...
Vecāki visu laiku prasa vai man nesāpot iekšā. (vēlāk noskaidroju, ka viņiem tika pateikts, ka man ir iekšējā asiņošana...)

Ieraudzīju savu draudzeni, viņa bija nobijusies - lūdzu,piedod,zaķīt, ja Tu šo te lasi :(

Ieraudzīju draudzeni un es teicu: "Tevi es atceros,tas ir labi!" UN uzdevu visloģiskāko jautājumu, kas no manis bija iznācis kopš pulkstens 21:00:

"Vai man kaut kas ir ar celi? Baigi sāp..."

Tālāk sekoja rentgens... Tika uztaisītas ātrās bildītes secinājumi: Pārlauzts 5 pirksts, lauzts atslēgas kauls, lauzta riba...

Operācija

Mani ieved šajā telpā, pirms tam pamāju draudzenei "atā,atā"...

Manu roku nosmērē ar oranžu kaut ko (visticamāk,ka jodu)...

Un man sāk laist iekšā vietējo anestēziju, tie,kas nezin,kas tas ir... tas ir tad,kad Tu neaizmiedz operācijas laikā,bet paliec pie samaņas...

Es sa'ņēmu šādus 12 dūrienus savā kreisajā rokā... un es patiesi esmu no cilvēkiem, kuriem nepatīk adatas :D :D...

Sākās operāciju, sākumā jutu sāpes ,bet tad ar interesi sāku sajust sajūtas...

kā mikroķirurgs brutāli pašķiebj kaulu atpakaļ - interesanta sajūta...

Tā kā dakteris bija jauns (ne vecāks par 30 ) , viņš kā joku parādīja metāla plāksnīti,kas man būs tagad uz mūžu rokā (labojums ,kas jau ir man rokā) :D ...

viņa cimdi bija asiņaini - jauki...

Atlabšana

Nevienam nenovēlu!

Tā bija vissāpīgākā lieta,ko jebkad biju pieredzējis..

Jo mans sāns un celis bija nobrāzts ļoti, ļoti stipri..

proti,katru rītu plāksteri tika plēsti nost ar ādu (kas bija pāraugusi pāri), lai pēc tam brūces ar ziepēm berstu, lai no turienes izdabūtu asfalta paliekas...

Es atdzīšos divas vai trīs reizes raudāju, aiz sāpēm... (man ir 19 gadi)...

Kas tad notika ?

Pēc liecinieku teiktā ir divi gala varianti!

a) Es esmu braucis uz pakaļējā rata, ātrums 140 km/h + un aizķēris busu,

b) es esmu braucis un pats no sevis nokritis (braucu ar močiem deviņus gadus)

c) šis ir visticamākais - ar ātrumu 70 km/h esmu braucis un mani aizķēris buss,kā rezultā izraisījis vobleri (stūres kratīšanos)...

Es esmu šlūcis,bet mocis nē... jo pārsteidzošā kārtā mocim pat motors nav noskrāpēts,pat ne vienas švīkas, kas ir nedaudz neloģiski....

Ko tad tagad?

Vecāki stingri pateica: Tu ar moci vairs nebrauksi, es negribu, lai mans dēls nositās!

No moča jātiek vaļā, pārdod vai iemaini pret mašīnu!

Tāpēc ,ja kādam ir interese tik pie Hondas Horneta 2001.gada 600 kubi, 110 zirgi

Viņam ir nauda vai vēlas iemainīt pret mašīnu, tad droši rakstiet man uz e-pastu vai spokiem..

arvis91@gmail.com

Mans novēlējums Jums!

Dzīvojiet katru stundu kā pēdējo! Jo es savu potenciālo nāves brīdi pat neapzinājos, pat nenojautu par to... Jo līdz šai dienai neatceros, kādā sakarā es nonācu tur...būtībā salīdzinot atmiņas ar savu draugu teikto, man smadzenēs iztrūkst aptuveni 1 stunda atmiņas... jauki...

Paldies,ka lasījāt - true story...visas bildes īstas