Auto Dievs - Karls Bencs11

Par to, ka jauneklis ar spožām idejām nepazuda aizmirstībā, lielā mērā varam pateikties namdarim Karlam Fridriham Ringeram, kuram bija meita Berta (attēlā redzamā sieviete). Cītīgais būvmeistars bija sarūpējis meitai pietiekami lielu pūra naudu, lai, apprecoties ar Bencu, viņi varētu atvērt mehānisko darbnīcu. Tūrklāt Berta bija netikai rūpīga sieva, bet arī tehnikas fans. Izjaukt un salikt ūdens pumpi vai šujmašīnu viņai jau bērnībā bīja tīrais nieks. 

Savā pirmajā darbnīcā Karls galvenokārt laboja tolaik izplatītākos tehniskos pārvietošanās līdzekļus - velosipēdus. Līdz ar to automobīlis tika veidots nevis ņemot par konstrukcijas pamatu karieti, kā to darīja tvaika mašīnu autori, bet gan velosipēdu. Tieši velosipēds deva Bencam ideju, ka griezes pārnesē jāizmanto zobratu sistēmas, bet velkošam jābūt aizmugurējam ritenim nevis priekšējam.  

Pirmais publiskais auto demonstrējums izgāzās, jo Benca braucamais kļuva nevaldāms un ieskrēja sienā. Tas Bencam deva ideju, ka auto ir nepieciešamas arī bremzes, bet viņš nespēja atrast t;am tehnisko risinājumu. 

Par pirmo auto izmēģinātāju pasaules vēsturē kļuva Berta Benca. Kādu dienu viņa kopā ar bērniem doties pie mammas. Bencs neko nezināja par šo braucienu. Berta paveica 106 kilometrusun ceļā papildināja Benca izgudrojumu ar visu trūkstošo. Viņa izgudroja ierīci, kas ar piespiežamiem blokiem bremzē riteņus. Ķēdi, kas visu laiku ķērās, Berta aizstāja ar dzensiksnu (Kā pirmo dzensiksnu viņa izmantoja savu jostu) . Lai attīrītu degvielas padeves caurules, viņa izmantoja savu matadatu. Šī brauciena laikā Bertai radās arī ideja par benzīntankiem. Lai uzpildītu auto, viņai nācās braukt no vienas aptiekas uz otru, jo naftas nostādinājumu, kurš vēlāk no Benca vārda ieguva nosaukumu benzīns, tolaik pārdeva kā medikamentu.

Mūsdienās Bertas nobrauktais maršruts ir iezīmēts kā Bertas Bencas memoriālais ceļš. Pa to notiek arī ralliji. Piemiņas plāksnes ir arī pie aptiekām, kur piestāja Berta. Tās tiek dēvētas par "pirmajām tankštellēm". Bertas brauciens kalpoja arī par lielisku auto reklāmu - ja jau pat sievietes ar to var tikt galā, tad...

Neskatoties uz automobīļa panākumiem, Benca mūža problēmas bija nauda. Viņa uzņēmumu banka atzina par pārāk mazu, lai tam izsniegtu kredītu. Līdz ar to Bencam nepārtraukti bija jāpardod savi patenti un jādibina akciju sabiedrības ar citiem uzņēmumiem. Gan viņa centieni izveidot neatkarīgu uzņēmumu, gan mēģinājums dibināt firmu kopā ar dēliem beidzās ar neveiksmi. 1926. gadā. kad Vāciju nomāca pēckara krīze, akcionāri pieņēma lēmumu apvienoties ar agrākā Benca konkurenta Gotfrīda Daimlera firmu. Tā kā abi kādreiz bija pat tiesājušies par dažām izgudrojuma tiesībām, Bencs to ļoti pārdzīvoja. Lēmumu viņš tomēr nespēja apturēt.

Mūža nogali Bencs pavadīja atstumts no sava biznesa. Tāpat kā tēvs, viņš mira no plaušu iekaisuma. Pasaulē viņš nodzīvoja 84 gadus, bet Berta nodzīvoja 95 gadus.

Lai gan visi esam pieraduši pie nosaukuma "Mercedes - Benz", šai firmas zīmei ir mazāks sakars ar Bencu. Nosaukumu "Mercedes" izdomāja ebreju autotirgotājs Emīls Jelinieks. Tā kā pēc vācu puses uzvaras franču - prūšu karā Francijā bija grūti pārdot vācu preces, viņš Daimlera automobīļus ieveda Parīzē ar "Mercedes" vārdu. Mersedesa bija viņa meitas iesauka. Ar Benca vārdu šī firmas zīme tika savienota liktenīgajā 1926. gadā.