"Krēslas" sāgas autorei Stefānijai Meierei ir iznākusi jauna grāmata. Klejotāja.
Kad pasauli ir pārņēmušas sīciņas dvēselītes, kuras ievieto pie smadzenēm ir palikuši tikai nedaudzi cilvēki, kas nav pārvērsti. Nodevēji. Tāda bija arī Melānija, bet dodoties meklēt savu māsīcu Šāronu, kas ir paslēpusies viņu noķer Meklētāji. Viņā ievieto slavenu dvēseli, kas tagad ir saukta par Klejotāju. Viņa ir pabijusi uz vairāk nekā astoņām pakļautām pasaulēm. Kad viņu ievieto ķermenī, Melānija kautkādā veidā spēj pretoties Klejotājai un spēj domāt un pārpludina Klejotāju ar atmiņām par savu mīļoto Džaredu, kas arī ir palicis cilvēks. Kad Melānija panāca savu un Klejotāja arī iemīlējās Džaredā viņas abas devās grūtā ceļojumā, lai atrastu Džaredu un citus izdzīvojušos cilvēkus.
Kad viņa atrod sava tēvoča Džeba paslēptuvi viņa satiek arī Džaredu, bet Džareds viņu ienīst, jo viņa ir pārvērsta par pretīgo dvēseļu nesēju. Tāpat arī domā pārējie cilvēki, izņemot Džebu. Lēnām cilvēki pierod pie Melānijas un arī sāk ar viņu draudzēties, runāties un uzdot jautājumus, bet tik un tā paliek daži cilvēki, kuri ir gatavi nogalināt Klejotāju. Kad viens no paslēptuves iedzīvotājiem cenšas nogalināt Kleo (tā viņu nodēvēja tēvocis), viņam sprieda tiesu un Kleo teica ka viņi vienkārši paklupa un smagi sasitās, bet pārējie gan tā nedomā.
Beigās Kleo vairāk nevar izturēt Melāniju un nolemj cilvēkiem dot to, ko viņi grib. Iemācīties atbrīvot cilvēkus no dvēselēm ar norunu, ka viņi atstās Kleo turpat alās apglabātu, bet pārējie ir ļoti pieķērušies viņai un tomēr pārkāpj vienošanos un Kleo ielika citā ķermenī.
piedodiet par to ka ir kļūdas un tā tālāk. :)
