Tātad izdomāju uztaisīt rakstu par savām pārdomām. sāku rakstīt pus vienpadsmitos vakarā. domas ko uzreiz cenšos pierakstīt pareizi literāri sauc par apziņas plūsmu. o kas pa tv, to jau esmu redzējis nu labi turpināšu taisīt rakstu. tev ir bijusi tāda sajūta ka vienkārši gribās uztaisīt rakstu? ja atbildēji apstiprinoši tad tev ir daļēja spoku atkarība. vēlos kļūt par psiholōgu, jo tas man padodas un izprotu. man nav aizspriedumi pret citiem cilvēkiem, kaut vai runātu ar prezidentu vai maniaku. (atšķirība sīka 
) ok turpinam. manuprāt es dzīvi kā tādu izprotu savādāk un dziļāk. zinu kā darbojas pasaule. parasti cilvēki koncentrējas uz savu dzīvi un nedaudz par pasaules lietām kas tos interesē, un tas ka ne es vienīgais katru dienu prātoju par visu vēl un vēl un smadzenēs notiek neskaitāmas darbības, es veidoju secinājumu virknes, kas iesakņojas manā zemapziņā. karoča es prātoju tik daudz, ka zinu kā labi dzīvot, kas ir par iemeslu tam kas notiek apkārt un citas lietas. tagad par mistiskām un filozōfiskām lietām. visiem ir noteikta dzīve, galvenokārt pēc tā kad ir piedzimuši, un teorētiski viss notiek un notiks kā tam jānotiek, jo viss jau sen ir zināms un paredzēts, tikai tas ir zināms ļoti pārdabiskām būtnēm. visums ir ļoti precīza un sarežģīta ''lieta'' mazliet bezjēdzīgi muldu, un ir daudzi skeptiķi par viskautko tādu un reliģisku jo dzīvo savu dzīvi un uz to arī koncentrējas. lai gan aprobežoti, bet dzīvo labi un pietiekami. visam ir lōģisks izskaidrojums tikai to atrast reizēm ir grūti. visam ir sekas, karma, visuma spēks, vai vēl sazin kas, tīri reāli pastāv tikai daudzko cilvēks nespēj uztvert. nu par dzīvi - tu vari darīt pilnīgi visu iespējamo, ko vien vēlies, protams būs arī šķēršļi un sekas, bet tāpēc jau ir jācenšās it visā. tāda jau ir cilvēka daba - pilnveidoties. tā kā dari visu tā lai tev būtu patīkami dzīvot, katrs pēc sava rakstura iezīmēm. toties reizēm sanāk nesaprašana kāpēc notiek šā nevis tā, un nevar rast izskaidrojumu, tad attiecīgi ir jāatrod veids kā atrast to izskaidrojumu. Domāšana ir ļoti svarīga, tavs prāts darbina gandrīz pilnīgi visu tevi tā kā attīsti prātu dzīvo labāk. dzīvē ir ļoti daudz likumsakarības un ja tās izzina tad prāts top arvien skaidrāks, tāpēc jau veci cilvēki ir tik gudri, ja vien to nav laiduši postā. pilnīgi visam ir līdzsvars, piemēram bagātajiem ir trūkumi, nabagajien ir kādi plusi, un visi dzīvo attiecīgi kā tiem būtu jādzīvo. tagad nedaudz drūmākas lietas. pasaule iet lēnām postā, un priecājies par to ka tu ikdienā tā neaizdomājies par globālajām problēmām un labi ka tu izdzīvo katru dienu kā nākas. ļoti gudriem cilvēkiem ir grūti dzīvot jo viņi zina tik daudz ka jākļūst gluži vai par melanholiķiem. paradoksāli un karmiski lōģiski. es arvien vairāk zinu kas bojā manu ķermeni un pat tieši kā, cik neveselīgi mēs dzīvojam un kā piesārņojam un kas notiek apkārt ja ieskatās. visiem cilvēkiem ar baigajām dotībām ir arī baigie pretstati, piemēram Wolfs Mesings (ja kāds zin) manipulēja ar cilvēku prātiem, bet pats normāli nespēja padzīvot, un bija paranoisks un aptracis mokoties ar savu dzīvi. vai vispār aizdomājies par to kā pasauli uztver gaišreģi? tie izjūt visas katastrōfas un citas lietas, toties liekas ka ō, baigās superspējas. (vienk. pašam patīk ezotērika u.c. tādas lietas). labi, bet ja esi ģēnijs, tad tu tomēr vari dzīvot labi un priecīgi, jo zini kā manipulēt ar savu prātu un pārveidot pasaules skatijumu paliekot tikpat inteliģents. tā ir ceturtā pakāpe kas piemīt ļoti maz cilvēkiem, manuprāt pāris tūkstoši visā pasaulē.es prātā esmu izstrādājis tādu diagrammu -stulbs=priecīgs normāls=vidēji gan priecīgs gan bēdīgs, gudrs=vairāk noraizējies un skumīgs (ar izņēmumiem pēc rakstura) un ģēnijs=patiesi laimīgs. teorētiski un praktiski būt vidusmēra cilvēkam ir vislabāk, tā kā pieturieties pie tā, ja negribat sev baigo postu pretstatam. pārsvarā viss ir pasaulē izveidots vidusmēra cilvēkiem. mazliet aizvirzijos no tēmas. tātad galvenais ir pārdomāt visu, kaut vai visu savu dzīvi lielās līnijās un atsevišķās detaļās. kaut vai pirms gulētiešanas aizvadīto dienu. padomā kas ir mainijies un noticis tavā dzīvē un kā tu gribētu. ieej sevī. protams es zinu visādus psiholōģiskus trikus, kā piemēram ierakstīt nemanāmi tekstā ziņojumu lasītāja zemapziņai. (kas protams man nebij jāizpauž un tagad tu prāto ko tad es tādu varēju ierakstīt, un vēl šo to padomā) nu labi, neizmantošu nekādus trikus. tikai čakarēju smadzenes. mainam tēmu. ok piemēram kāda ir spēcīga persōnība. tas ir tāds cilvēks kas vienmēr domā pats, pilnīgi visu, protams uzklausot citus. tas ir tāds kas prot iekustināt citus kas ir līderis. tāds kas prot kontrolēt notiekošo kā arī sevi (kas ir arī kontrolēta atkarība, ja tāda vispār veidojas). tāds kas iedziļinās domā un secina tā pamatīgi. prieks ja tev ir kaut viena no šīm īpašībām. iekšēji es esmu dažāds, reizēm ietekmīgs meistars, reizēm drūms vārgulis, reizēm izklaidīgs un pašpārliecināts, un reizēm kāds cits. vispār ja kontrolēt savu ķermeni ir kas ievērojams, jā es atkal lielos, piemēram nekad neslimot, kontrolēt emōcijas, un pat ārstēt ar domu spēku, un cetu arī uz telepātiju un telekinēzi, tad es arī tiecos šādā virzienā, tomār tam ir, kā jau iepriekš minēju, pretējais balansam, tad es arī ciešu sekas, dažreiz tas ir neprāts, dažreiz nekontrolēta rīcība vai kas cits. bet vispār kopumā esmu sakarīgs, lai gan man patīk būt dīvainam. mazliet par mani - daļēji sievišķīgs, savāds, daļēji inteliģents, slinks, ievērības kārs, bet tomēr dziļā būtībā vientuļnieks. interesants, neparasts, neizprotams, dažāds. nenormāli patīk zīmēt, baudu ķēpāšanos ar melno tinti, vismelnāko. arī rakstu viskautko. dažreiz arī mistisks, ļauns, dedzīgi pārņemts ar kko, un vēl daudz kāds ko es nevaru iedomāties. varbūt tu gribētu mani un visu šito ignorēt kas būtu pat vēlams, tomēr kaut kādu iespaidu uz tevi tas atstāja. multenes un smagais metāls 
Labi, laikam beigšu. ja ir kādi JAUTĀJUMI noteikti prasi.
