Sveikas meitenes!
Takā biju uz neilgu laiciņu pazudusi, es domāju, ka jākompensē tas ko esmu palaidusi garām, tādeļ uzrakstīju šo te dzejolīti! Tava mīlestība! Tu esi visa mīla mana, Es mīlu Tevi un zinu, Ka tu arī mani mīli! "Kā tu to zini?" Tu pārsteigts jautāsi. "Tādeļ, ka ikreiz, kad es lūkojos Tavās acīs, Tik maigās kā saule rītausmā, Es redzu, kas tās ir pilnas ar mīlestību, Ko Tu man sniedz!" es smaidot atbildēšu. Kad Tu piespied savas saldās lūpas klāt manām, Tad es jūtu kā mana sirds joņo kā traka, Jo ikkatrs Tavs skūpsts šķiet kā pirmais. Es labāk mirtu Tavās rokās, Nekā nesatiktu pavisam. Es labāk ļautu Tev mani lēnām nogalināt, Nekā ļautu citam sevi mīlēt. Bet es zinu, ka Tu mani mīli, Un, ka Tu mani sargā. Tādēļ es nebaidos un turpinu... Turpinu Tevi mīlēt, Arvien spēcīgāk ar katru mirkli.... Ko jūs domājat? ( Piedodiet, ja rindas mazliet klibo!)
