kādu dienu, kad kļūšu slavena es sarakstīšu autobiogrāfiju, bet pagaidām jāiztiek ar spokiem. Te tāds bilžu ieskats iz bērnu dienām un uz augšu.
mana dzīve lauku sādžā.81
811
30
Te mana pirmā bilde ko bildēja kaimiņš Ļoņa manā pēckristību afterpārtijā. Ļoņa bija vienīgais pacans tuvāko kaimiņu pulkā (50km rādiusā) ar fotoaparātu.
Nu re, šitas jau gadu vēlāk...joprojām svinējām manas pēckristības. Šeit jau esmu apguvusi arodu un tēvocim Ļoņam pašam nebija rokas jākustina, lai kostu.
Reklāma
Tētis darbā. Bērnībā vispār maz vecākus redzēju, jo šie smagi strādāja, lai man būtu laba un nodrošināta dzīve.
Mammucis riktīg` plosās.
Bērnību prakstiski pavadīju Omes jurtā, re kur šī pozē...bijām brīvdienās pie viņas māsas uz kaimiņciemu otrā Sibīrijas tundras galā. Tur baigi šiki.
Reklāma
Omes māsa ir ciema galvenā Gangsta`. Viņa galvenokārt nodarbojas ar nelegālu burkānu audzēšanu un malu zvejniecību
Sāku iet skolā un sapazinos ar savu pirmo draugu- Miroslavu. Jauks puika, reps pa dzīvi un tā. Man bija 8 un viņam 18..abi gājām 2.b klasē. 2.klasi viņš nepabeidza, jo direktore aizsūtīja viņu uz skolu `īpašiem bērniem`..jā viņš tiešām bija īpašs(love)
Drīz sākās arī pirmās balles ar draugiem. Te mēs pie Arsēnija dzimšanas dienu svinējām
Reklāma
Ballītē satiku arī savu otro puisi Vjačeslavu. Jūtu ķīmija bija nepārprotama un sadomājām apprecēties, jo oma neļāva dzīvot grēkā.
Bet pirms mums mana labākā draudzene izgāja pie vīra. Kāzas dzērām 2 mēnešus...medusmēnesi kādu gadu.
Tev patiks šie raksti
