V. Dikuļs dzimis Latvijā, pēc otrā pasaules kara. Viņa tēvs tika nogalināts, bet māte nomira, kad viņš vēl gāja bērnudārzā. Viņš dzīvoja bērnunamā. Ceļojošā cirka daļa bija viņa vienīgā patiesā laime viņa dzīvē. Viņš bēga no bērnunama, lai tikai visu dienu pavadītu cirkā. Viņš ļoti ātri saprata, kad viņam ir jāstrādā cirkā. V. Dikuļs ļoti ātri iemācījās žonglēt, kā arī akrobātiku, bet galu galā kļuva par trapeces māsklinieku. Viņam bija 15 gadi, kad viņš izpildīja savu pirmo numuru.
Tomēr viena no reizēm bija liktenīga. Pārliknis pie kā stiprinās drošības iekārtas un visa aparatūra – plīsa. Valentīns krita no apmēram 40 pēdu augstuma. Viņam bija vairāk kā 10 lūzumi, tai skaitā muguras smadzeņu bojājumi, kas pilnībā paralizēja viņa kājas. Ārsta slēdziens bija pašsaprotams, Valentīnam atlikušā dzīves daļa jāpavada ratiņkrēslā.
Slimnīcā viņš sāka nodarboties ar milzīgu enerģiju. Tomēr dakters un pacienti viņu centās pierunāt beigt šīs darbības un netērēt velti laiku. Bet viņš nerimās, cēla visu kam tika klāt. Valentīns sāka eksperimentēt ar smagatlētiku līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Gāja dienas, mēneši, gadi, bet Valentīns turpinājā smagi strādāt 5-6 stundas dienā, paliekot tur pat ratiņkrēslā. Viņs pasniedza cirka pulciņus Latvijā, kad visi pēc pulciņa devās mājās, viņš uzsāka savu treniņu. Viņš pārvarēja ellīgas sāpes, sāpes ko izjūt paralizēts cilvēks, uz elkoņiem rāpojot pa istabu un mainot svarus. Tā katru dienu viņš ar sevi eksperimentēja.
Un tā dienu no dienas viņš izgudroja unikālu sistēmu, kas vēlāk kļuva par viņa parakstu viņa turpmākajam darbam. Viņa vienīgais sapnis nebija tikai piecelties kājās un atkal staigāt, viņš vēlējās atgriezties cirka arēnā. Viņa pirmais numurs pēc traumas bija akrobātiskais motociklists.
Kad ārsti uzzināja kad viņš ir ne tikai sācis staigāt, bet arī atgriezās arēnā, viņi nespēja tam noticēt. Bet pārējie retiņkrēsla upuri noticēja Valentīnam un griezās pie viņa pēc konsultācijas. Valentīns savu sistēmu pasniedz jau 20 gadus. Tā tiek apzīmēta kā unikāla. Viņš vienmēr saka: „Es varu jums parādīt vingrinājumus, bet bez Jūsu vēlmes rezultātus nesasniegt”.
Valentīns saraksīja vairākas grāmatas par unikālo sistēmu.
Tomēr interesantākais vēl tikai sekos.
Valentīns (62 gadi) atgūstot formu sasniedza neticamus rezultātus svarcelšanā un smagatlētikā. Viņa kopsumma spēka trīscīņā BEZ EKIPĒJUMA sasniedz 1170kg, piebildīšu velreiz, BEZ EKIPĒJUMA. Attiecīgi – pietupiens 450kg, spiešana guļus 260kg, vilkme 460kg.
Pāšreizējie oficiālie līderi 120+ kategorijā ir Андрей Маланичев 1180kg (480+300+400) un Евгений Ярымбаш 1195kg (460+352,5+382,5), bet piebildīsim, kad šie rezultāti sasniegti AR EKIPĒJUMU.
Daudzi Valentīna rezultātus uzskata par viltotiem un patiesais svars šajos video esot neīsts, ripas esot no plastmasas utt. Taisnību vairs neuzzināt nekad. Bet video kur Valentīns tur automašinu VOLVO pierāda tikai to, kad viņš tiešām ir neticami spēcīgs un cilvēks, kas spējis iedvesmot tūkstošiem ratiņkrēslam piekautos cilvēkus un kļuvis par viņu etalonu.
Valentīns Dikuļs (Дикуль Валентин) - stiprākais cilvēks pasaulē !!!
