Dažreiz pat parasts, īss stāstiņs iz dzīves palīdz atrast ticību cilvēkos, laimē, mīlestībā :)
Mazliet aizkustina...
Patīkamu lasīšanu..
1. Pirms mūsu suns nomira, viņs palika pavisam akls. Kaķis, ar kuru viņi auga kopā, kļuva par viņa vadītāju. Viņš berzējās ap suņa kājām un skrēja viņam pa priekšu, skaļi murrājam, lai suns varētu ar viņa palīdzību tikt līdz bļodiņai ar ēdienu. Mūsu sunītim minka deva cerību.
2. Kad es biju pavisam maziņs, vienulaik es sāku stipri raudāt un apstājos pie būrīša, kurā dzīvo mana mīļākā žurciņa. Ieraugam, ka es raudu, viņa pieskrēja pie bļodiņas ar ēdienu, paņēma ķeppiņas krekera gabaliņu un padeva man to caur restēm. Viņs deva man cerību.
3. Šodien, kad es strādāju sava veikala nostūrī, iegāja pavecs pāris. Kad es pajautāju, vai viņi atrada to, ko meklēja, sieviete paskatījās uz savu vedēju un teica: "Es atradu visu, ko meklēju, jau 43 gadus atpakaļ". Šie vārdi deva man cerību.
4. Uz manu sešpadsmito dzimšanas dienu mans puisis uzdāvināja man maziņu kastīti un paprasīja, lai netaisu vaļā līdz brīdim, kad man paliks 21 gads. Nu lūk, man 21 gads, es attaisīju kastīti, un - neaprakstāmi skaists laulības gredzens. Četrus gadus vēlāk, mēs mīlam viens otru tik pat stipri, cik toreiz, kad man bija 16 gadu. Mark, tava mīlestība palīdz man cerēt.
5. Šodien, fizkultūras stundā mana klase skrēja pusotru kilometru. Esmu resns, un mani vienmēr visi ķircina. Un tajā reizē mani klassesbiedri man teica, ka es atskriešu pēdējais. Viens puisis no skolas elites - un viens no labākajiem vieglatlētikas komandā - visu laiku skrēja man blakus un pirms finiša palaida mani pa priekšu, lai es neatskrietu pēdējais. Viņš teica, ka viņs ir pārsteigts, ka katrā lietā cenšos no visa spēka, cik arī nebūtu man slikti klasē. Viņs palīdz man cerēt.
6. Redzēju šodien vecāka gadagājuma pāri uz skutera. Viņi speciāli izgatavoja kontroles rokturus pretējās pusēs, lai varētu braukt plecu pie pleca un turēties rociņās. Viņu savstarpējā mīlestība palīdz man cerēt.
7. Man palika 17 gadi. Mans vecākais brālis dienē gaisa vienībā un es zināju, ka viņa nebūs uz maniem svētkiem. Es sēdēju klasē un raudāju savā dzmšanas dienā. Ienāca direktors un palūdza man iziet ārā. Pie skolas stāvēja mans brālis, ģērbies militārā uniformā. Vienā rokā viņš turēja balonus, bet otrā - paciņu ar kūciņām. Mana vecākā brālīša mīlestība palīdz man cerēt.
8. 21 gadu atpakaļ, sieviete Karla, kas bija stāvoklī, aizgāja pie ārsta, kurš teica viņai, ka viņai piedzims garīgi atpalicis zēns, visticamāk ar dauna sindromu. Šis ārsts centās pierunāt viņai uztaisīt abortu, taču viņa atteicās. Augustā man būs 21, un es esmu pilnīgi vesels. Mana mamma vienmēr dod man cerību.
9. 4 mēnešus atpakaļ man diognasticēja plikpaurību. Pēc mēnesa es pazaudēju visus matus. Man bij bail iet uz skolu, jo es domāju, ka visi lūrēs uz manīm.
Nākamajā rītā es iedzirdēju, ka kāds klauvē pie durvīm, un izrādās tie bija 10 mani draugi, kas stāvēja pie durvīm un visiem galvas bija noskūtas. Draugu skaitā bija arī divas meitenes. Viņi ir mani labākie draugi uz mūžu. Lūk, kas dod man cerību.
10. Es biju depresijā un gribēju veikt pašnāvību. Es pat ieraktīju lapiņā pamatojumus "dzīvot" vai "mirt". Šķiet, pamatojumu priekš nāves bija vairāk nekā priekš dzīves. Es vienmēr nēsāju to lapiņu kabatā. Vienreiz es atstāju viņu skolā uz galda. Nākošreiz, kad es viņu attinu vaļā, tur bija rakstīts "Tu esi pārāk skaista, lai mirtu". Viņi dod man cerību.
11. Šorīt es uzzināju, kas pļāva manu mauriņu pēc mana vīra nāves. Tā bij mana 12 gadus veca kaimiņiene Ofēlija. Viņas ģimene tagad tāpat ciešs dēl finašu problēmām. Viņa darīja to katru nedēļu, bez nekādiem pieprasījumiem. Viņas labestība dod man cerību.
12. Es braucu autobusā, kad kāds bezpajumtnieks piesēda man blakus. Viņs pamanīja, ka es skatos uz puķu pušķi, kuru viņš tur, un teica, ka tas ir viņa sievai, jo viņai šodien dzimšanas diena. Kad viņš izgāja no autobusa, viņš aizgāja uz kapsētu un nolika puķes pie sievas kapa. Mīlestība, kas nekad nenomirst, DOD MAN CERĪBU!!!!!
