No dzīves5

Manā kāpņutelpā, piektajā stāvā dzīvo kāda sirmgalve. Viņas vīrs nomira pirms pieciem gadiem, bet pirms diviem gadiem viņas meita kopā ar savu vīru un divām meitām cieta autoavārijā un nositās. Kad es nācu mājās no universitātes, uz durvīm pamanīju ar roku rakstītu zīmīti: "Pazaudēju 100 rubļus, kas atradīs - lūdzu atdodiet 76. dzīvoklī. Pensija jau ta maza, pat maizīti nopirkt nevaru...". Tajā dzīvoklī dzīvoja šī vecā kundze. Makā paņēmusi 100 rubļus un devos turp. Kad atdevu viņai naudu sieviete ieraudājās un teica:"Tu esi jau divpadsmitais cilvēks kurš ienes man naudu. Paldies." Es pasmaidīju un devos prom, kad biju jau piegājusi pie lifta vecā tantiņa man teica: "Meitiņ, noņem lūdzu to zīmīti no durvīm, to nemaz nerakstīju es". Sieviņa stāvēja un raudāja. Atsaucība un labestīgums dod man cerību.

Ķīnietis, kurš dzīvo Ņujorkā iegājis bankā un vēlējies aizņemties kredītu 5000 dolāru apmērā tikai uz divām nedēļām. Atstājot ķīlā savu 250'000 dolāru vērto Ferrari. Pēc divām nedēļām kā jau solīts atdeva bankai 5 tūkstošus un procentus par 14 dienām - 15 dolārus un 41 centu. Pēc visām procedūrām bankā, vīrietis savāca savu sporta auto. Kad bankas darbinieks viņam vaicāja kāda jēga bija no šī darījuma - pieci tūkstoši uz divām nedēļām pret tik dārgu ķīlu, Ferrari īpašnieks atteica: "Es vienkārši nevarēju iedoāties labāku stāvvietu savam auto uz divam nedēļām par 15 dolāriem, kur man nebūtu jāuztraucas par sava auto likteni."