ieej tumšā istabā un pieskaries Nekam
atspiedies bezgaisa telpā pret sienu un ieelpo Neko
neaizmirsti pačukstēt sveiki Nekam
apkaut un samīļot arī nepiemirsti svešo Neko
sajust kā tas elpo – Nekas
saredzēt kā tas maigi kustas – Nekas
bet tomēr Nekas šķiet redzēts iepriekš
liekas kā no tavas bērnības izkāpis
pasaule griežas bet Nekas uz vietas stāv
tas nemāk piedod lūgt ko grib vai melot
Nekas nespēj būt cilvēks augs vai dzīvnieks
Nekas nespēj arī iemīlēties un mīlētam būt
tas nespēj apskaut tavu vidukli
nespēj arī skūpstīt tavu kaklu
tas spēj smieties tavās atmiņās
spēj likt justies tev labi un patīkami
ieej tumšā istabā un pieskaries Nekam
tas turpat vien stāv un gaida tevi – Nekas
tam nav citu uzdevumu kā vien gaidīt
gaidīt to ka arī tas spēs būt līdzīgs mums
mēs esam arī Nekas
katra mūsu šūniņa ir Nekas
un tādus Nekas ir miljoniem galaktikā Visumā
uzrāpies vistālākajā zvaigznē un Nekas liksies kā skudras
to būs daudz tie skraidīs tie nervozēs
tie liksies pelēki rūpju un rutīnas pilni
uz katra puteklīša ir sava Nekas galaktika
un katrs Nekas ir viss pēc kā mēs alkstam
tie paši Nekas pelēki rūpju un rutīnas pilni
stāvēsim un gaidīsim pēc Nekā
