Rīga (14.12.2011). Valsts kase nevar kļūt par valsts nozīmes nacionālo banku, jo tai ir pilnīgi citas funkcijas, šodien žurnālistiem sacīja bijušais SEB bankas galvenais ekonomists un pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Neskatoties uz sabiedrības uzticības zudumu banku sektoram, ministrs bija skeptisks par iespēju, ka pilnīgi visu pašvaldību līdzekļi varētu tikt pārcelti no komercbankām uz Valsts kases kontiem, atrunājoties, ka valdība nevarot ierobežot brīvo tirgu, visus līdzekļus koncentrējot tikai vienā institūcijā, kurai esot tomēr pavisam citas funkcijas.
Atbildīgās institūcijas patlaban arī pārdomājot komunikāciju, kā turpmāk rīkoties šādās situācijās, kad lielam cilvēku skaitam radušās nopietnas šaubas par banku sistēmas stabilitāti, apstiprināja ministrs.
Vilks arī atkārtoti pauda neizpratni, kāpēc atsevišķas pašvaldības pēc atgadījuma ar Latvijas Krājbanku nav tomēr noticējušas viņa un banku uzraugu teiktajam par sistēmas stabilitāti un pakļāvušās nedēļas nogales ažiotāžai, savus līdzekļus no "Swedbanka" pārceļot uz Valsts kasi." Ļoti bēdīgi, ka nav ticības pirmavotam," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) pagaidām neplāno no AS "Swedbank" nedēļas nogalē izņemtos un uz Valsts kasi pārskaitītos finanšu līdzekļus atskaitīt atpakaļ bankā, šodien pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas tikšanās žurnālistiem sacīja Rāviņš. "Pagaidām vēl ne," lakonisks bija Rāviņš, norādot, ka katrs rīkojas atbilstoši tai informācijai, kas ir viņa rīcībā.
Jau tika ziņots, ka policijā sākts kriminālprocess par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Izmeklētājiem ir vairākas versijas par baumu izcelšanās iemesliem un personām, kuras veicinājušas šīs informācijas izplatīšanos. Drošības policija lūdz visus, kam ir kāda sīkāka informācija, pieteikties par ziņotājiem.
Savukārt ekonomists Jānis Ošlejs pauda neizpratni, ka policija gatavojas piemērot kriminālsodus par nedēļas nogalē izplatītajām baumām saistībā ar "Swedbank" bankrotu. "Tā ir vārda brīvības ierobežošana, kas savukārt ir pretdemokrātiska un nepareiza," uzsvēra Ošlejs. Viņš norādīja, ka nevienai no Latvijas bankām kredītreitings nav "AAA" līmenī, tātad visas ir pakļautas bankrota riskam. "Neapgalvoju, ka bankas grasās bankrotēt, tieši pretēji - nav pamata ažiotāžai. Tomēr, kāpēc sabiedrība nevar apspriest kredītiestāžu finanšu stāvokli?" uzsvēra ekonomists.
