Lūk paris stastiņi.
Life is crap...1
Mēs ar draugu bijām sarunājuši tikties kafējnīcā. Es tur gaidiju viņu 3 stundas, bet viņš neieradās. Pēc gadu ilgas būšanas kopā mēs ar draugu izšķīrāmies, dēļ tā iemesla, ka mana mās man pateica to, ka tajā dienā, kad viņš neieradās kafējnīcā, mana ar viņu zaudēja nevainību, manā istabā. Pats dīvainākais ir tas, ka masa ir par 4 gadiem jaunāka nekā es.
Aizgāju uz ātrās ēdināšanas restorānu atzīmēt savu dzimšanas dienu, kā katru gadu nopirku ēdienu un noliku to uz galda , bet bīju aizmirsis paņemt dzērienu, aizgāju, paņēmu dzērienu un ieraugu, ka pie mana galda sēž kāds jaunieties apmēram 15 gadi, es viņam stipri iekrāmēju, viņš aizbēga. Minūti vēlāk es ieraudziju , ka savu ēdienu biju nolicis galdiņu tālāk.
Kādu dienu es gāju pie omes, viņa gribēja mani redzēt, jo es sen nebiju rādījusies pie viņas, viņa kā vienmēr gribēja man pamācīt, kā būtu labāk, tāpēc es uz viņu sakliedzu un teicu ka negribu viņu vairs redzēt. Nākamajā dienā mamma paziņoja ka omīte ir nomirusi no sirdslēkmes.
Kad es vēl gāju skolā, mēs ar draugiem mēdzām iekaustīt kādu zēnu, jo viņš velkāja humpalās pirktas drēbes, tagad, es pat iepērkos humpalās, bet viņš ir ietekmīgs uzņēmējs, par kuru es ļoti bieži lasu avīzēs.!