Interesi par šo zinātni vai pseidozinātni (kā kuram labāk tīk) izraisīja raidījums televīzijas kanālā „24TEXHO”, kur angļu frenologs stāstīja par teorijas rašanās vēsturi un īsumā iepazīstināja ar tās būtību. Jebkurā gadījumā tas ir viens no veidiem kā cilvēkam iepazīt sevi un otru cilvēku, apjaust savu predisponētību vienai vai citai lietai.
Frenoloģija jeb ko par tevi stāsta tavs galvaskauss2
48
0
Frenoloģija (no grieķu φρην –gars, dvēsele, daba + λογος –zinātne) – teorija, kas balstās uz atzinumu, ka pēc cilvēka galvaskausu var noteikt viņa raksturu un personības iezīmes. Šo zinātni 19.gadsmita sākumā radīja austriešu ārsts un anatoms Francs Jozefs Golls un viņa ideju sekotājs J. K. Špurcheims. Viņi izvirzīja teoriju, ka cilvēka galvas smadzeņu krokās atrodas vairāki desmiti «spēju», kuras nav iespējams iegūt dzīves laikā, — tās ir iedzimtas.
Īpašu atzinību šī teorija neguva, bet praksē to lietoja gan medicīnas kabinetos, gan Eiropas aristokrātu salonos. Katrs gribēja uzzināt savas stiprās un vājās puses, un frenoloģijas pamatmetode — galvaskausa aptaustīšana un mērīšana — šīs vēlmes labi apmierināja.
Frenoloģija nemeklēja ģēnijus, par brīnumbērniem nemaz nerunājot, taču tā iesēja aizdomas par ģenialitātes neizbēgamo iedzimtību. Vēstures gaitā šis teorijas tika diskreditētas, kad tās savu ideju attaisnošanai izmantoja rasisti un nacisti.
Frenoloģija ir zināmā mērā saistīta ar fiziognomiju – mācību par cilvēka sejas vaibstiem, deguna, mutes, zoda u.c. proporcijām. Pēc frenoloģijas principiem, smadzeņu dažādām daļām attīstoties, rodas izspiedumi vai iespiedumi cilvēka galvaskausā, pēc kuriem savukārt var nolasīt dotā subjekta raksturu, noslieces, tieksmes, priekš nosacītību. Jo vairāk izteikt dotais galvaskausa rajons, jo lielākā mērā dotā īpašība vai tieksme dominē cilvēkā. Mūsdienās frenoloģijas mācību vairs tik strikti neuztver kā nopietnas zinātnes atzinumus.
Un tomēr, apskatīsim šos galvaskausu zīmējumus, kas sadalīti sektorus, kur katrs no tiem, atbild par kādu no cilvēka rakstura iezīmēm. Galls un Špurcheims formulēja 33 sektorus (skat. zīmējumā): 1. Dzimtas turpināšanas instinkts, erotisms. 2. Rūpes par pēcnācējiem, vecāku mīlestība. 3. Pašsavaldīšanās. 4. Draudzīgums un uzticīgums. 5. Vīrišķība, spēja sevi aizstāvēt. 6. Plēsoņas instinkti, destruktīvisms, spēja nogalināt. 7. Spējas mehānikā, konstruēšanā, arhitektūrā. 8. Skaudīgums. 9. Viltīgums, noslēgtība, noslēpumainība. 10. Pašlepnums, augstprātība. 11. Ambiciozitāte, alka pēc uzslavām. 12. Piesardzība, pārdomātība, lēnprātība. 13. Laipnība, labvēlība. 14. Reliģiozitāte, ticība augstākam spēkam. 15. Cerība. 16. Radošais talants, tieksme radīt ideālus. 17. Sirdsapziņa, kārtīgums, godīgums. 18. Stingrība, izlēmība. 19. Laba apmācāmība, individuālisms, tieksme pēc zinībām. 20. Vizuālā atmiņa, cilvēku formu un seju atcerēšanās. 21. Izmēra izjūta. 22. Svara izjūta, līdzsvara noturēšana. 23. Krāsas un tās nianšu uztvere. 24. Telpas izjūta. 25. Kārtības izjūta. 26. Laika izjūta. 27. Matemātiķa talants, skaitļošanas spējas. 28. Muzikālās dotības, dzirde. 29. Verbālā atmiņa, runas dotības. 30. Salīdzināšanas spējas. 31. Iemeslu un cēloņu noteikšana, spēja saskatīt sakarības. 32. Prāta asums, apķērība. 33. Spēja atdarināt.
Tev patiks šie raksti
