Daudziem dunduri ir labi pazīstami, it sevišķi jau viņu sāpīgie kodieni. Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Te gan jāatzīmē, ka zīdītāju un arī cilvēka asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi ir pilnīgi nekaitīgi, jo pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem. Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Viņas var baroties arī ar kritušu dzīvnieku hemolimfu 2 - 3 dienas pēc to nobeigšanās. Kāpuri attīstās augsnē, dūņās vai trūdošās augu atliekās. Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi (ēd citu sugu kukaiņu kāpurus), savukārt citu sugu kāpuri barojas ar detrītu un augu atliekām. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Pasaulē dunduru dzimtā zināmas ~3000 sugas, Latvijā konstatētas 27 sugas. Lielākie dunduri ir diždunduri (ģins Tabanus). No tiem vislielākie ir govju (T. bovinus) un briežu (T. tarandinus) dunduri, bet cilvēkam tie uzbrūk reti. Savukārt citu sugu diždunduri šajā jautājumā ir daudz atsaucīgāki. Daudz asinskārīgāki attiecībā uz cilvēku ir zeltači (ģints Chrysops). Tiem ir melni, plankumaini spārni un zaļas, zeltaini mirdzošas acis. Ļoti bieži cilvēkam uzbrūk arī parastā lietene (Chrysozona pluvialis). Lietenes ir slaidi, pelēki dunduri ar raibiem, pelēcīgiem spārniem. Parasti tā nododas asinssūkšanai ar tādu aizrautību, ka ir viegli nositama.
Tev patiks šie raksti
(no offence)
