Dievs ir neironos21

Savukārt tad, kad mēs piekrītam kāda viedoklim vai, jo īpaši tad, ja mūsu viedoklim kāds piekrīt, tad smadzenēs samazinās šo aizsargmediatoru daudzums, bet palielinās cita - dopamīna - koncentrācija, kas liek mums sajust iekšēju spēku un ceļ pašapziņu. Tāpat šeit nozīme ir vēl kādam mediatoram - serotonīnam, kura samazināšanās noved pie depresijas, pašvērtības samazināšanās, pašiznīcinošas uzvedības un pat pašnāvības. Tātad - kad mūs novērtē sabiedrībā un mēs jūtamies sociāli piederīgi, tad smadzenēs paaugstinās dopamīna un serotonīna koncentrācija, kas līdz ar to paaugstina pašvērtējumu.

Spoguļneironi

Viena no cilvēka pamatvajadzībām psiholoģiskā ziņā ir atrast savu vietu sabiedrībā. Kamēr mēs augam, mūsu morāles un ētikas normas veido vide, tātad mūsu rīcība un bieži vien arī rezultāts ir atkarīgs no tā kā sabiedrībā mūs novērtē. Mūsu smadzenēs atrodas specifiska neironu grupa, kurus sauc par spoguļneironiem. Var teikt, ka šie neironi vieno mūs ar pārējiem cilvēkiem un palīdz sajust to, ko sajūt citi cilvēki. Mēs nepārtraukti neapzināti novērojam citus cilvēkus un atspoguļojam viņus savā uzvedībā. Tieši tādēļ mūsu garastāvokli tik ļoti ietekmē apkārtējie un mēs tik stipri sākam pārdzīvot par aktieriem filmā, lai gan zinam, ka tas ir izdomāts stāsts. Spoguļneironiem nepastāv atšķirība starp tevi un pārējiem cilvēkiem, tādēļ mēs tik ļoti esam atkarīgi no apkārtējo novērtējuma. Mēs nepārtraukti atrodamies cīņā starp to kā mēs uztveram sevi un kā mūs uztver citi cilvēki. Tieši tādēļ ir svarīga paškontrole un pašizzināšana - bez tās mūsu rīcība ir impulsīva. Smadzenes cenšas aizsargāt mūs no negatīvajām emocijām un stresa, padarot mūsu impulsīvo rīcību (piemēram, dusmu un naida laikā) attaisnojamu un liek domāt, ka mēs kontrolējām savu rīcību. Šīs slēptās emocijas tā arī paliek neatrisinātas un spēj izlausties no mums jebkurā brīdī.

Dievs ir neironos

Katram neironam piemīt elektriskais lādiņš, kas mainās, kad šūnā iekļūst vai izkļūst joni. Kad neirons sasniedz noteiktu elektrisko potenciālu, tad nosūta to citam neironam, kurš šo procesu turpina. Kad vairāki neironi nosūta šādu signālu vienlaicīgi, tad dakteri spēj to nolasīt ar elektroencefalogrāfu viļņu veidā. Šie smadzeņu viļņi atspoguļo gandrīz visu, kas notiek mūsu prātā - atmiņas, uzmanību un pat intelektu. Dažādi viļņu garumi klasificējas kā alfa, beta un gamma viļņi. Katrs no šiem viļņu veidiem ir saistīts ar noteiktiem uzdevumiem. Šie viļņi palīdz mums noskaņoties kādai konkrētai darbībai - gluži kā radio, kas noskaņojas noteiktai stacijai. Neironu darbība kļūst visefektīvākā, kad to darbības ir sinhronizētas. Sinhronuma trūkuma jeb disonanses gadījuma rodas iepriekš aprakstītais konflikts starp divām idejām, kas noved pie satraukuma un trauksmes. Griba ir vēlme šo disonansi apslāpēt. Vienmēr, kad cilvēks sastopas ar dzīves jēgas meklēšanu un nonāk pie secinājuma, ka dzīvei nav jēgas - rodas šī disonanse. Tādēļ daudzi cilvēki pievēršas reliģijai un atstumj zinātni, kura nespēj sniegt atbildi uz vienu no galvenajiem jautājumiem -"Kas un kāpēc es esmu?"

Puslodes

Kreisā smadzeņu puslode pamatā atbild par noteiktu dzīves uzskatu veidošanu. Katra jauna pieredze tiek salīdzināta ar esošo uzskatu sistēmu un ja šī pieredze tajā neiederas, tad tiek vienkārši noraidīta. Kā balanss darbojas labā puslode, kas spēlē diametrāli pretēju lomu - kamēr kreisā puslode cenšas saglabāt priekšstatu par esošo uzskatu sistēmu, tikmēr labā to visu laiku pakļauj apšaubīšanai. Ja kāda jauna pieredze ir ļoti spēcīga, tad labā puslode liek mums pārskatīt esošo pasaules uzskatu un vērtību sistēmu. Tomēr, ja mēs stpri ticam kaut kam, tad labā puslode nespēs pakļaut to apšaubīšanai. Tas var radīt lielas problēmas atspoguļojot citu cilvēku darbību (spoguļneironi).

Katrā momentā mēs atspoguļojam citu veidolu. Kad esam izsalkuši, kad skatāmies uz citu cilvēku, kad lasam šo rakstu - mēs patiesībā kļūstam par citu personu, kas iziet cauri dažādiem stāvokļiem. Kad mēs vērojam sevi caur spoguļneironiem, tad radam priekštatu par individualitāti, par sevi. Taču aplūkojot to no zinātniskās puses, paveras dziļāka aina. Neironu radītā apziņas sajūta iziet ārpus vienkāršas to darbības. Mēs neesam tikai elektroķīmisko reakciju rezultāts, kas rodas starp abām smadzeņu puslodēm un to konfliktiem. Sociologi ir noskaidrojuši, ka smēķēsāna, pārēšanās, idejas un emocijas izplatās cilvēku starpā līdzīgi kā elektriskais impulss starp neironiem, kad tie darbojas sinhroni.

Mēs esam globāls neiroķīmisko signālu tīkls, kurā atspoguļojam viens otru ķēdes reakcijas veidā.