Atmosties no ilūzijas par esošo pasauli.
Brīdinu, raksts nav cietpauriem un tiem, kuriem galvā ir tikai samazgas. Vismaz aiztaupat man savus tukšos komentārus.
Kas ir noticis ar mūsu pasauli ? Vai tiešām nevienā no jums nemostas šīs sajūtas, ka ir vajadzīgas ļoti stipras pārmaiņas ? Vai cilvēki tiešām ir tik akli un neredz to, cik pasaule ir netaisnīga, egoistiska, savtīga un komercializējusies ?
Šobrīd temats nav par privāto dzīvi, bet vispārēji, globāli. Kādēļ mēs cilvēki esam tik vienaldzīgi pret apkārt notiekošo ? Mēs taču katru dienu lasām, dzirdam un redzam ziņas, kur visu laiku tiek atspoguļota šī informācija. Kā dzīvo bērni un ģimenes Ķīnā, Indijā un Āfrikā ? Cik ļoti visapkārt cieš daba no ķīmiskajiem un toksiskajiem piesārņojumiem ? To visu mēs ik pa laikam uzzinām, taču jau pēc nieka 10 minūtēm visu aizmirstam un koncentrējamies tikai uz savām problēmām. Tas laikam tādēļ, ka tas jau mūs tieši neskar. Varu derēt, ka vairums no mums cilvēkiem domā – lai tā pasaule ieskrienas ar savām problēmām, man pašam ir savas. Taču derētu arī aizdomāties. Un aizdomāties nevis tikai vienu reizi, tagad, kad lasi, bet domāt par to intensīvi un kaut domās rast risinājumu un sirdī izjust īstu līdzjūtību gan cilvēkiem, gan dabai, kura nepārtraukti cieš.
Šī pasaule, kura jau celta krietnu laiku pirms mums un jau sen balstās tikai uz materiālām vērtībām – nauda, vara, īpašums, taču malā ir nomestas garīgās un ētiskās vajadzības. Vairums pat nezin, priekš kam tas ir vajadzīgs un ko tas dod. Paši vien bieži norādām uz pagātnes karaļu, imperatoru un faraonu mantrausību, kuri visu mūžu cenšas saraut zeltu cik vien iespējams, lai to kapā ņemtu līdzi. Taču kāda jēga no tā ? Vai nav līdzīgi arī mūsdienās, kad cilvēki tiecās pēc augstas un augstākas materiālās labklājības ? Un ko tu darīsi ar to visu naudu, kad pienāks tava pēdējā stundiņa ? Mēs paši pieļaujam tās pašas kļūdas, par kurām agrāk gudri izteicāmies un teicām, ka mēs tā nedarītu.
Kas tā ir par pasauli, kur eksistē valstu robežas, privātīpašumi, vardarbība, nodevība, meli, naids un citas šausmas ? Vai tādā pasaulē mēs vēlamies dzīvot un vai to mēs gribētu atstāt saviem pēcnācējiem ? Cilvēks visbiežāk adaptējās jebkurā vidē un nav jābrīnās, ka arī šobrīd tas nav izņēmums. Jo, vieglāk ir nevis kaut ko mainīt, bet pielāgoties.
Kā kāds cilvēks, kurš neatkarīgi no tā, godīgi, vai negodīgi ir sarausis čupu ar naudu, KĀ viņš var nopirkt veselu ezeru, kopā ar pļavu un mežu un vēl liegt kādam citam tur spert kāju? KĀ? Vai tad mēs visi neesam pasaules iedzīvotāji ? Vai mums visiem nav vienādas tiesības ? Acīmredzot nē, vismaz ne šajā pasaulē, kuru laika gaitā paši esam radījuši ap sevi. Un kādēļ kāds cilvēks no Āfrikas nevar mierīgi braukt un dzīvot uz citu pasaules valsti, bez liekām atļaujām, vīzām un uzturēšanās papīriem ? Kas viņu atšķir no pārējiem cilvēkiem ? Ar ko francūzis ir labāks par indieti, vai kāds latvietis par ķīnieti ? Tā ir tāda netaisnība, kas notiek apkārt. Un kā šī institūcija, kuru dēvē par „valsti” un „varu” var darīt jebkuru lietu, bez savu „pavalstnieku” informēšanas un kopējā viedokļa uzzināšanas ? KĀ mūsu šībrīža lielo valstu līderi var atļauties piesārņot dabu, likt ciest miljardiem cilvēku un vēl atļauties karot ? Tā ir tāda netaisnība.
Cilvēki mīļie, mostaties!
Jau sen ir redzams, ka lielumam pasaules iedzīvotāju nekas vairāk neinteresē kā personīgā dzīve un labklājība. Citi teiks, ka no manis paša jau nekas nemainīsies, taču tu rūgti maldies, jo cilvēku skaits, kuri pārvar savu egosimu lēnām sāk pieaugt.
Domā par pasauli! Domā tagad, šodien, rīt un nepārstāj domāt par to, kā uzlabot dzīvi ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Tici, vai nē, bet domām piemīt spēks. Domā labu.
Laime un jaunības prieks neslēpjās izklaidēs, alkoholā, narkotikās, videospēlēs un fiziskajās baudās. Ir daudz kas vairāk. It sevišķi jaunībā, vajadzētu censties attīstīt savu prātu, paplašināt apziņu, izzināt pasauli, izglītoties.
Un ja jums šķiet, ka jūsu problēmas ir tik smagas, vai nepārvaramas, tad tās ir pilnīgas muļķības, jo mēs cilvēki dalām šo nastu agrāk, vai vēlāk. Un nevajag baidīties dalīties ar šo nastu, jo reizēm tu varētu būt pārsteigts, cik daudz cilvēku tev labprāt palīdzētu.
Atmosties taču cilvēk. Saki lielu un stipru NĒ šai netaisnībai, kura valda pār pasauli. APZINIES to, ka pasaulē viss nav kārtībā un agrāk, vai vēlāk mums nāksies saskarties ar sekām, kuras esam radījuši gan paši, gan citi. Vai tev liekas, ka šī netaisnība mūžam valdīs virs Zemes ? Vai tu vēlies, lai tā tas turpinātos?
Protams, visu pasauli tu nekad viens pats neizmainīsi un tas arī nav iespējams. Taču risinājums slēpjas tevī pašā – viss jāsāk ar sevi. Un jo vairāk mēs cilvēki to darīsim, jo vairāk cilvēku parādīsies ar šādu domāšanu un lūk – risinājums gandrīz visām pasaules problēmām. Tev ir jāsaprot, ka šī pasaule nav taisnīga, tā nav tāda par kādu sapņojām bērnībā. Mums pieaugot mēs saprotam sūro un skarbo realitāti.
Cilvēk mosties, nekad nav par vēlu sākt sevi mainīt. Un sevi var sākt mainīt ar ļoti vienkāršu metodi – saglabājam tīrību savās domās, vārdos un rīcībā. Nedomā ļaunu, sliktu, vai nevajadzīgu, attiecīgi pielieto to pašu savā runā un vienmēr centies rīkoties pēc savas sirdsapziņas. Tagad, šodien, rīt un katru dienu. Ir tikai jāsāk un vēlāk tas jau notiks automātiski. Cīņa ar sevi ir visgrūtākā. Taču mums tas ir iekšā.
Materiālās vērtības tevi var darīt laimīgu tikai uz mirkli – īsāku, vai garāku, nav svarīgi. Taču, ja tu jutīsies laimīgs iekšēji, tad to arī vienmēr saglabāsi, neatkarīgi no tā, bagāts, vai nabags. Uz to vajadzētu tiekties visai cilvēcei. Šī visa kapitālistiskā sistēma ir „apbūrusi” gandrīz visus mūsu planētas iedzīvotājus. Atbrīvojies no šī „lāsta” un cīnies ar to iekšēji. Nauda nav tas, kas mūs dara patiesi laimīgus. Vai tu būtu laimīgs, ja tev iedotu miljonu, bet tajā pašā laikā atņemtu tēvu, māti, vai visu ģimeni ? Kad tu būtu no SIRDS laimīgs - ar miljonu kabatā un bez ģimenes, vai tomēr ar savu ģimeni, bet dzīvojot pieticībā ? Pareizais impulss arī nāk no sirds – protams, ka labāk ar ģimeni. Miljons būtu labi, taču ar ģimeni vēl labāk. Jūs saprotat, cik nauda un pārējās materiālās vērtības ir bezjēdzīgas ? Nauda ir ekvivalents par padarīto darbu un tai būtu jābūt tikai tik daudz, lai nodrošinātu sev un ģimenei pajumti virs galvas, protams paēdinātu un nodrošināt elementārās vajadzības.
Domāju, ka daudz atceras, ka savā bērnībā mierīgi varēja dzīvot bet super „krutiem” datoriem, telefoniem, bez interneta, plazmas TV, bez auto un citām „luksus” precēm, bet kādēļ tas mums šobrīd liekas tik nepieciešams? Reizēm tiešām šķiet, ka kāds būtu mūs visus nolādējis, liekot mums domāt, ka tas viss mums ir nepieciešams.°
Atmosties cilvēk!
