2010. gada deviņos mēnešos valstī kopumā reģistrēts 35 911 šaujamieroču īpašnieks, kam kopā pieder 62 259 ieroču. 26 428 no tiem ir mednieki. Pašaizsardzībai pavisam reģistrēti 12 193 šaujamieroči; visvairāk īsstobra šaujamieroči (pistoles, revolveri) — 11 523, no kuriem 10 021 paredzēts nēsāšanai. Tas nozīmē — to īpašniekiem ir attiecīgas atļaujas, kas tiem dod tiesības ar ieroci atrasties publiskā vietā. Iespējams, šis skaitlis ir tik liels tāpēc, ka daļa apsardzes firmās strādājošo ieročus iegādājas paši un reģistrē tos uz sava vārda. Vēl pašaizsardzībai reģistrēti 670 garstobra gludstobra ieroči (bises).
Cik bruņoti ir Latvijas iedzīvotāji.28
163
1
Vismazāk ieroču paredzēts sportam — tikai 252, bet visvairāk medībām — 49 814, no kuriem 34 012 ir medību gludstobra bises, pārējie garstobra vītņstobra ieroči (karabīnes un kombinētās bises).
Pirms nav apkopots kopējais visa 2010. gada laikā reģistrētais ieroču skaits, runāt par tā pieaugumu ir pāragri. Salīdzinājumam: 2009. gadā valstī pavisam kopā bija 62 520 ieroči, un tas izrādījās par 3472 vairāk nekā gadu iepriekš. No tiem 1230 šaujamieroči bija paredzēti pašaizsardzībai, un tas ir krietni lielāks skaits nekā iepriekšējos gados.
Iekšlietu ministrijā to skaidro ar baumām par varbūtējo kriminogēnās situācijas pasliktināšanos un noziedzības draudiem, kas, krīzei sākoties, izplatījās sabiedrībā. Likumsakarīgi, ka ekonomiski nestabilā situācijā daļa sabiedrības jūtas apdraudēta (it sevišķi tā, kurai ir, ko zaudēt), tāpēc baumām iespējams bijusi tikai otršķirīga loma.
Izskatās, ka 2010. gadā varbūtējie draudi mazinājušies, cilvēki jūtas drošāki, jo, visticamāk, krīzes laika rekords pārspēts netiks. Bet, kā liecina statistika, tad parasti reģistrēto ieroču skaits gadā vidēji pieaug par 700-800 vienībām. Izņēmums gan bijis 2007. gads, kad, pieaugot labklājībai un noregulējoties likumdošanai, kas attiecās uz medību saimniecību, cilvēki intensīvi pirkuši ne tikai jaunas automašīnas, bet arī ieročus. Visvairāk – medību ieročus, kuru skaits togad palielinājies par 1800, galvenokārt uz dārgo vītņstobra ieroču rēķina.
Tas liecina, ka mēs esam diezgan labi bruņota nācija, vismaz Eiropas kontekstā, jo uz katriem trīsdesmit Latvijas iedzīvotājiem ir pa vienam oficiāli reģistrētam šaujamajam. Savukārt par nereģistrētajiem ieročiem statistika klusē. Tie uzpeld pēc tādiem traģiskiem atgadījumiem kā pērnā gada nogalē Bauskas novadā piedzīvotais, kad vecāku prombūtnes laikā trīspadsmitgadīgs zēns ar medību bisi nāvējoši sašāva savu deviņus gadus veco brāli.
Tev patiks šie raksti
