Černobiļas stāsts25

Černobiļas katastrofas (lokāli, Černobiļas katastrofas) bija kodolkatastrofas, kas notika 26.aprīlī 1986 Černobiļas atomelektrostacijas Ukrainā (oficiāli Ukrainas PSR), kas tika tiešā kompetencē centrālās Maskavas varas iestādes. Eksplozijas un ugunsgrēka atbrīvots liels daudzums radioaktīvā piesārņojuma izplūdi atmosfērā, kas izplatās uz lielāko daļu Rietumeiropas PSRS un Eiropā. Tiek uzskatīts par smagāko atomelektrostacijas avārijas vēsturē, un ir viens no tikai diviem klasificēti kā līmeni, 7 notikums par starptautisko kodoldrošības Event skala (otra ir Fukushima Daiichi kodolkatastrofa). [1] The battle, lai ierobežotu piesārņojumu un izvairītos no lielākas katastrofas visbeidzot aptvēra vairāk nekā 500,000 darbinieku un izmaksās aptuveni 18000000000 rubļu, crippling padomju ekonomiku [2].

Katastrofa sākās laikā sistēmas tests sestdiena 26 aprīlis, 1986 pie reaktora skaits četros no Černobiļas augu, kas ir netālu no pilsētas Prypiat un atrodas tuvu pie administratīvās robežas ar Baltkrieviju un Dņepras upes. Tur bija pēkšņs jaudas pieaugums, un, ja avārijas izslēgšanu bija mēģinājums, vairāk ļoti smaile jaudu notika, kas noveda pie reaktora plīst un sprādzienu sēriju. Šie notikumi ir pakļauti grafīta moderators reaktora gaisā, izraisot to aizdedzinātu [3]. Iegūtā uguns nosūtīja strūklas stipri radioaktīvu dūmu nokrišņi atmosfērā un vairāk plaša ģeogrāfiskā teritorijā, Pripyat. The strūklas vilka pār lielu daļu no rietumu Padomju Savienībā un Eiropā. No 1986 līdz 2000, 350.400 cilvēki tika evakuēti un pārvietoti no visvairāk piesārņotajās vietās, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas. [4] [5] Saskaņā ar oficiālo pēcpadomju datiem [6] [7] par 60% no nokrišņi izkrautas Baltkrievijā.

Negadījums pauda bažas par drošumu padomju kodolenerģijas nozari, kā arī kodolenerģijas vispār, palēninot to paplašināt, lai vairākiem gadiem, un piespiest Padomju valdība kļūt mazāk noslēpumains par savām procedūrām [8]. [Piezīmes 1]

Krievija, Ukraina un Baltkrievija ir apgrūtināti ar pastāvīgu un būtisku attīrīšanu un veselības aprūpes izmaksas, Černobiļas avārijas. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumā [7] aplūko vides nelaimes gadījuma sekas. Aplēses par to nāves gadījumu skaitu potenciāli nelaimes gadījumu ievērojami atšķiras:. Trīsdesmit one nāves gadījumi ir tieši saistīti ar negadījumu, visas starp reaktora personāla un neatliekamās palīdzības darbinieki [9] UNSCEAR ziņojums vietu kopējā apstiprināja nāves gadījumu no starojuma 64 no 2008. Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka, ka var sasniegt 4000. [10] 2006 ziņojumā tika prognozēts 30.000 līdz 60.000 vēža izraisītu nāves gadījumu, kā rezultātā Černobiļas sekas. [11] Greenpeace ziņojums izvirza šis skaitlis ir 200,000 vai vairāk [12]. Krievu publicēšanas, Černobiļu, secina, ka 985.000 pārsniedz vēzi notika no 1986 un 2004, kā rezultātā radioaktīvais piesārņojums. [13] 2011 ziņojums Eiropas komitejas pret starojumu Risk (ECRR) aprēķina kopumā 1,4 miljoniem [14].
Saturs

Nelaimes gadījums

Gada 26 1986 aprīlī, 01:23 (UTC +3), reaktora four cieta katastrofāli jaudas palielinājumu, izraisot sprādzienu tās kodols. Šis izkliedētas liels daudzums radioaktīvo degvielu un serdes materiālu atmosfērā [15]: 73 un aizdedzina viegli uzliesmojošu grafīta moderatora. The burning grafīts moderators palielinājās emisijas radioaktīvo daļiņu, ko pārvadā dūmi, jo reaktora nebija pārklāts ar jebkura veida cieto ierobežošanas kuģi. Negadījums noticis laikā, eksperimenta paredzēts, lai pārbaudītu iespējamās drošības avārijas kodols dzesēšanas funkcija, kas notika parastā shutdown procedūru.
Mēģināja eksperimentu

Pat tad, ja netiek aktīvi ražošanas jaudu, kodolreaktori nepieciešama dzesēšana, parasti nodrošina dzesēšanas šķidruma plūsmu, lai novērstu sabrukšanas siltuma [16]. Paaugstināta spiediena ūdens reaktoru izmantošana ūdens plūsmu ar augstu spiedienu, lai novērstu atkritumu siltumu. Pēc avārijas atslēgšanas (SCRAM), kodols joprojām rada ievērojamu daudzumu atlikušo siltumu, kas sākotnēji ir apmēram septiņi procenti no kopējā siltuma jauda augu. Ja nevar izvadīt ar dzesēšanas šķidruma sistēmas, siltuma var izraisīt galveno zaudējumus. [17] [18] reaktoru, kas eksplodēja Černobiļas sastāvēja no aptuveni 1600 atsevišķu degvielas kanālus, un katrai darbības kanālam nepieciešamo plūsmu 28 metriskās tonnas (28.000 litri ( 7400 USgal)) ūdens stundā [15]: 7 Bija bažas, ka gadījumā, ja elektrotīklā mazspēja, ārējais barošanas nebūtu uzreiz pieejami palaist stacijas dzesēšanas ūdens sūkņi.. Černobiļas ir reaktori bija trīs rezerves dīzeļdegvielas ģeneratoru. Katrs ģenerators nepieciešams 15 sekundes, lai uzsāktu, bet ņēma 60-75 sekundēs [15]: 15 lai sasniegtu pilnu ātrumu un sasniegt jaudu 5,5 MW nepieciešamas, lai palaistu vienu galveno dzesēšanas ūdens sūknis [15]:. 30

Šo vienas minūtes jaudas atšķirība bija uzskatīts par nepieņemamu, un tika ierosināts, ka rotācijas enerģija (jeb leņķiskā momenta) no tvaika turbīnas un atlikušo tvaika spiediens (ar turbīnu vārstiem slēgts) varētu izmantot, lai ražotu elektroenerģiju, lai palaistu galveno dzesēšanas ūdens sūkņi, kamēr avārijas dīzeļģeneratoriem ir panākt pareizo rotācijas ātrums (RPM), gan spriegumam. Teorētiski analīze uzrādīja, ka šajā atlikušajā dinamiku un tvaika spiediens ir potenciāls, lai nodrošinātu enerģiju par 45 sekundēm, [15]: 16, kas varētu mazināt varas plaisu starp ārējo strāvas zuduma rašanos un pilnīgu pieejamību elektrisko jaudu no avārijas ģeneratori. Šī iespēja vēl vajadzēja apstiprināta eksperimentāli, un iepriekšējie testi bija beidzies nesekmīgi. Sākotnējā pārbaude, ko veic 1982 parādīja, ka ierosmes spriegums turbīnu ģenerators ir bijis nepietiekams; tā nav uzturētu vēlamo magnētiskais lauks pēc turbīnas reisā. Sistēma tika mainīta un tests tika atkārtots 1984, bet atkal izrādījās neveiksmīga. In 1985, pārbaudes tika mēģināts trešo reizi, bet arī deva negatīvus rezultātus. Testa procedūra jāatkārto no jauna 1986.gadā, un tā bija, kas notiks apkopē slēgšanas Four Reactor [19].

Pārbaude koncentrējas uz maiņu sekvences elektroapgādi par reaktora. Testa procedūra, kas sākas ar automātisku avārijas izslēgšanu. Nav kaitīgas ietekmes uz drošību, reaktora bija gaidāms, tā testa programma nav oficiāli saskaņoti, vai nu galvenais dizainers no reaktora (NIKIET) vai zinātnisko vadītāju. Tā vietā, tas tika apstiprināts tikai direktors augu (un arī apstiprināta tika neatbilst noteiktajām procedūrām). Saskaņā ar testa parametriem, siltuma jauda no reaktora būtu bijis ne mazāks par 700 MW sākumā eksperimenta. Ja pārbaudes nosacījumi bija kā plānots, procedūra gandrīz noteikti tiktu veiktas droši;. Iespējamo katastrofu rezultātā no mēģinājumiem, lai uzlabotu reaktoru jaudu pēc tam, kad eksperiments tika uzsākta, kas bija pretrunā ar apstiprināto kārtību [20]

Černobiļas atomelektrostacijas būs darbojusies divus gadus bez iespējas braukt ar pirmo 60-75 sekunžu pilnībā zaudēt elektrisko jaudu, un tādējādi nebija svarīgs drošības elements. Stacijas vadītāji, iespējams, vēlējās, lai labotu šo pie pirmās izdevības, kas var izskaidrot, kādēļ viņi turpināja pārbaudi pat tad, kad nopietnas problēmas radās un kāpēc nepieciešamo apstiprināšanas testā nebija lūgta no padomju kodolenerģijas uzraudzības regulatora (kaut gan bija pārstāvis komplekss 4 reaktori) [piezīmes 2]. :18-20

Eksperimentālo procedūru bija paredzēts palaist šādi:

1. Reaktora bija darbojas mazjaudas līmenī, starp 700 MW un 800 MW.
2. Tvaika turbīnu ģenerators bija darboties līdz pat pilnu ātrumu.
3. Ja šie nosacījumi tika sasniegts, tvaika piegādi turbīnu ģenerators bija jāslēdz off.
4. Turbīnu ģenerators sniegums bija jāieraksta, lai noteiktu, vai tas varētu nodrošināt pārejas jaudu dzesēšanas sūkņi, kamēr avārijas dīzeļa ģeneratori, tika sakārtotas, lai sāktu, un nodrošinātu enerģiju uz dzesēšanas sūkņi automātiski.
5. Pēc avārijas ģeneratori sasniegušam parasto darba ātrumu un spriegumu, turbīnu ģenerators būs atļauts brīvrumbas leju.

Apstākļiem pirms nelaimes gadījuma
Shematiska diagramma reaktora

Nosacījumi, palaist testa tika nodibinātas pirms dienas maiņā 25 1986 aprīlī. Diena, maiņu darba ņēmēji bija mācīts iepriekš un bija pazīstami ar noteiktajām procedūrām. Īpaša komanda, elektriskās inženieriem bija klāt, lai pārbaudītu jauno sprieguma regulēšanas sistēma. [21] Kā plānots, pakāpeniska samazināšana izejas jaudas vienība bija sācies 01:06, 25 aprīlī, un jaudas līmeni bija sasniedzis 50% no tās nominālā 3200 MW siltuma līmenī, sākumā dienas maiņā. Šajā brīdī, vēl viens reģionālās elektrostacija pēkšņi aizgāja līniju, un Kijevas elektrisko tīklu kontrolieris lūdza, lai turpinātu samazināt Černobiļas izejas jāatliek, jo vara bija nepieciešams, lai apmierinātu augstāko vakarā pieprasījumu. Černobiļas rūpnīcas direktors piekrita, un atlika pārbaudi.

Pēc 23:04, Kijevas tīkla kontrolieris ļāva reaktora slēgšanas, lai atsāktu. Šī kavēšanās bija dažas nopietnas sekas: dienas maiņā jau sen aizgājuši, vakara maiņu arī gatavojas atstāt, un nakts maiņu nebūtu jāpārņem līdz pusnaktij, arī uz darbu. Saskaņā ar plānu, tests ir pabeigta dienas laikā maiņā, un nakts maiņu būtu tikai bijis jāsaglabā sabrukšanas siltuma dzesēšanas sistēmas citādi slēguši rūpnīcas. Nakts maiņas bija ļoti ierobežots laiks, lai sagatavotos un veiktu eksperimentu. Tālāku strauju samazināšanu jaudas līmeni no 50% tika izpildīts maiņas laikā nomaiņas. Aleksandrs Akimov bija galvenais no nakts maiņas, un Leonīds Toptunov operators bija atbildīgs par reaktora darbības režīmu, tostarp kustību kontroles stieņi. Toptunov bija kāds jauns inženieris, kurš strādāja patstāvīgi, kā vecākais inženieris aptuveni trīs mēnešus. [15] :36-8

Testa plāns aicināja izejas jaudu 4 reaktoru, kas pakāpeniski jāsamazina līdz siltuma līmeni 700-1000 MW [22] līmenim, kas noteikts testa programmu (700 MW) tika sasniegts pie 00:05, 26 aprīlī;. Tomēr , jo dabisko neitronu absorbcijas ksenona-135 in kodols, reaktora jauda turpināja samazināties, pat bez turpmākās operatora darbību (skatīt reaktoru saindēšanās sīkākai informācijai). Tā kā jauda sasniedza aptuveni 500 MW, Toptunov kļūdaini iekļāva kontroles stieņi ir pārāk tālu, tādējādi reaktora neparedzētu gandrīz shutdown stāvoklī. Precīzus apstākļus, ir grūti zināt, jo gan Akimov un Toptunov nomira no staru slimības.

Reaktora jauda samazinājās līdz 30 MW siltumenerģijas (vai mazāk), gandrīz pilnībā slēgta jaudas līmeni, kas bija apmēram 5 procenti no minimālā sākotnējā jaudas līmeni, kas noteikts kā droša pārbaudi [20]: 73. Control-istabu personāla rezultātā ir lēmumu atjaunot pilnvaras, ekstrahējot vairākums Reaktora kontroles stieņi ir stieņi "augšējo robežu. [23] Dažas minūtes pagāja to ieguves, un norādīts, ka izejas jauda sāka palielināties, un pēc tam stabilizēsies 160-200 MW ( siltuma), daudz mazāka vērtība nekā plānots 700 MW. Straujā samazināšanās varas laikā sākotnējo shutdown, un pēc tam darbības līmenis ir mazāks nekā 200 MW palielinājusies saindēšanu reaktora, ko uzkrāšanās ksenona-135. [24] [25] Tas ierobežo jebkādu tālāku paaugstināšanu reaktoru jaudu, un bija nepieciešams iegūt papildu kontroles stieņi no reaktora serdeņa, lai novērstu saindēšanos.
Černobiļas iekārtas modeli, uz displeja Kijevā Ukrainas Nacionālās Černobiļas muzejs

No reaktora pie zema enerģijas līmeni un augstu saindēšanās līmeņa operāciju, bija pievienots nestabila pamata temperatūra un dzesētāja plūsmas un, iespējams, nestabilitāte neitronu plūsmu (sk. reaktora saindēšanās). Dažādas signalizācijas sāka iet off šajā brīdī. Kontroles telpa saņēma atkārtotas avārijas signālus attiecībā uz līmeni tvaika / ūdens separatora bungas, un liela ekskursijas vai novirzes plūsmas ātrumu padeves ūdens, kā arī no vārstiem atvēra, lai atbrīvotu lieko tvaiku uz turbīnas kondensatora, un no neitronu jaudas kontrolieris. Laika periodā 0:35-00:45, avārijas trauksmes signālus attiecībā uz siltuma hidraulisko parametri tika ignorēta, acīmredzot, lai saglabātu reaktoru jaudas līmeni. Avārijas signāli no reaktora avārijas aizsardzības sistēma (EPS-5), ko ieslēdz brauciens, kas izslēgts gan turbīnu ģeneratori [26].

Pēc brītiņa, vairāk vai mazāk stabilu valsti ar jaudas līmenis 200 MW tika sasniegts, un sagatavošanās eksperimentu turpināt. Kā daļu no testu plānā, papildus ūdens sūkņus aktivizēt 01:05, 26 aprīlī, palielinot ūdens plūsmu. Palielināta dzesētāja plūsmas ātrumu caur reaktora ražots palielināt ieplūdes dzesētāja temperatūra reaktora serdes, kas tagad vairāk tuvojās veidot kodolu viršanas temperatūras ūdeni, samazinot drošības rezervi. Plūsmas pārsniedza atļauto limitu 01:19. Tajā pašā laikā, papildu ūdens plūsmu pazemināja vispārējo pamata temperatūra un samazinās esošo tvaika tukšumus kodols. [27] Tā kā ūdens arī absorbē neitronu (un lielāku blīvumu, šķidra ūdens padara to labāku absorbera, nekā tvaika), pagriežot par papildu sūkņus samazinājās reaktora jauda vēl joprojām. Tas rosināja uzņēmējiem, lai noņemtu manuālās vadības stieņi tālāk, lai saglabātu varu. [28]

Visas šīs darbības rezultātā ļoti nestabils reaktora konfigurāciju. Gandrīz visas kontroles stieņi, tika atcelti, kas ierobežotu vērtību, drošības stieņi, kad sākotnēji ievietots scram stāvoklī. Turklāt reaktora dzesēšanas bija samazinājusi vārot, bet bija tikai starpību līdz viršanai, lai jebkurš spēks ekskursija radītu vārīšanās, samazināt neitronu absorbcijas ūdens. Reaktora bija nestabila konfigurācija, kas bija izteikti ārpus drošas ekspluatācijas aploksnē, ko dizaineri.
Experiment un sprādzienu
Gaisa Ņemot vērā bojātās kodols gada 3, 1986. Jumta turbīnas zāle ir bojāts (attēla centrā). Jumta blakus reaktora 3 (attēla kreisajā apakšējā stūrī), liecina nelielu ugunsgrēka bojājumiem.
Gabali no grafīta moderators izraida no kodols. Lielākais naudas redzams neskarts kontroles stieņu kanālu.

Pie 01:23:04 eksperiments sākās. Četras (no astoņām kopumā) Galvenie Cirkulācijas sūkņi (MCP) bija aktīvas. Uz turbīnas tvaiks bija shut off, un nomocīt no turbīnu ģenerators sākās. Dīzelis ģeneratoram jāsāk un secīgi paņēma slodzēm, kas tika pabeigts līdz 01:23:43. Šajā laikposmā, tad par četriem MCP vara, ko sniedz turbīnu ģenerators, kā tas coasted leju. Tā kā turbīnas ģeneratora impulsu samazinājās, ūdens plūsmas ātrums samazinājās, kā rezultātā palielinājās veidošanos tvaika tukšumu (burbuļi) ir kodols. Sakarā ar pozitīvo neesošu koeficients RBMK reaktora zemā reaktoru jaudu, tas bija tagad gruntētas uzsākt pozitīvu atgriezenisko saiti, kurā tvaika tukšumu veidošanos samazina iespēju, ka šķidrs ūdens dzesētāja, lai absorbētu neitroni, kas savukārt palielināja reaktora jauda. Tas radīja vēl vairāk ūdens, lai flash tvaikā, dodot vēl papildu jaudas pieaugumu. Tomēr, veicot gandrīz visu laiku eksperimenta automātiskās vadības sistēma veiksmīgi neitralizēt šīs pozitīvās atsauksmes, nepārtraukti ievietojot kontroles stieņi vērā reaktora serdeņa, lai ierobežotu jaudu pieaugumu.

Pie 1:23:40, kas tika konstatēti SKALA centralizēta kontroles sistēma, avārijas izslēgšanu no reaktoru, kas nejauši izraisīja sprādziens, tika uzsākts. The SCRAM tika uzsākta, kad EPS-5 pogas (pazīstama arī kā AZ-5 pogas) no reaktora avārijas aizsardzības sistēma tika nospiests: šī pilnībā ievietoti visi kontroles stieņi, ieskaitot manuālo vadības stieņi, kas bija incautiously atsaukts agrāk. Iemesls, kāpēc EPS-5 poga ir nospiesta nav zināms, vai tas tika darīts, kā ārkārtas pasākumu, vai vienkārši kā rutīnas metode, slēgtu reaktora, kad ir pabeigta eksperimenta. Pastāv uzskats, [kas?], Ka SCRAM varēja pasūtīt kā atbilde uz negaidītu ātra jaudas pieaugumu, lai gan nav reģistrēta datu pārliecinoši pierādīt. Daži [kas?] Ir teikuši, ka poga nav nospiesta, un tā vietā signāls automātiski tika ražots ar ārkārtas aizsardzības sistēmas, tomēr SKALA skaidri reģistrētiem rokasgrāmatu SCRAM signālu. Neskatoties uz to, jautājums, kad un vai vispār EPS-5 poga ir nospiesta, ir bijis pakļauts debatēm. Ir apgalvojumi, [kas?], Ka spiediens izraisīja strauju jaudu paātrinājuma sākumā, un apgalvojumi, ka poga nebija piespiesta līdz reaktora sāka sevi iznīcināt, bet citi apgalvo, ka tas notika agrāk un mierīgā apstākļos. [ 29]: 578 [30] Pēc EPS-5 pogas ir nospiests, kontroles stieņu ievietošanas reaktora serdes sākās. Vadības stienis ievietošanas mehānisms izvērsa stieņiem 0,4 m / s, tā, ka stieņi bija 18-20 sekundes, ceļot visā augstumā no galvenajiem, aptuveni 7 metri. Lielāka problēma bija kļūdaina grafīta-tip kontroles stieņu konstrukcija, kas sākotnēji pārvietoto dzesētājs, pirms ievietojat neitronu absorbējošu materiālu, lai palēninātu reakciju. Kā rezultātā SCRAM faktiski pieauga reakcijas ātruma apakšējā kodols.

Dažas sekundes pēc sākuma SCRAM, milzīgajam enerģijas smaile noticis, kodols pārkarsēts, un sekundes vēlāk šajā pārkaršanas rezultātā sākotnējā sprādzienu. Daži no degvielas stieņu lūzumi, bloķējot kontroles stieņu kolonnu un rada kontroles stieņi kļūt iestrēdzis pie viena trešdaļa ievietošanas. Triju sekunžu reaktora jauda palielinājās virs 530 MW [15]:. 31 Turpmākā notikumu gaitā nebija reģistrējusi instruments: tas ir pazīstams tikai kā rezultātā matemātiskās modelēšanas. Acīmredzot, liels pieaugums varas first radījusi pieaugumu degvielas temperatūras un masveida tvaika palielinājums, kā rezultātā strauju tvaika spiedienu. Tas iznīcina degvielas elementiem un plīsušas kanālus, kādā šie elementi ir izvietoti [31] Pēc tam., Saskaņā ar dažiem aprēķiniem [kas?], Reaktora jumped līdz aptuveni 30 GW siltuma, desmit reizes lielāka par parasto ekspluatācijas jaudu. Pēdējo lasījumā vadības paneļa bija 33 GW. Tas nebija iespējams rekonstruēt precīzu secību no procesiem, kas noveda pie reaktora iznīcināšana un barošanas bloka ēkas, taču tvaika eksplozija, kā sprādziens tvaika katls no liekā tvaika spiediens, šķiet, ir nākamo notikumu . Ir vispārēja vienošanās, ka tā tvaiku no nogrimušo kanāliem ienāk reaktora iekšējās struktūras, kas izraisīja iznīcināšanu, reaktora korpusa, asarošanu off un atcelt 2000-ton augšējās plāksnes, ar kuru kopējā reaktora bloks ir piestiprināts. Acīmredzot, šis bija pirmais sprādziens, ka daudzi [kas?] Dzirdēja [32]:. 366 Šis sprādziens plīsušas turpmāku degvielas kanālus, kā rezultātā atlikušo dzesēšanas šķidruma kārtiņu uz tvaika un izglābās no reaktora serdes. Kopējais ūdens zudums kopā ar ļoti pozitīvu spēku koeficients vēl vairāk palielināja reaktora jaudu.

Otrkārt, jaudīgākas sprādziens noticis apmēram divas vai trīs sekundes pēc pirmās, pierādījumi norāda, ka otrais sprādziens izraisīja ekskursiju [33] ekskursiju izkliedēti kodols un efektīvi izbeigt kodolenerģijas ķēdes reakciju.. Tomēr grafīta dega uguns, ko tagad, kas lielā mērā veicina izplatīšanos radioaktīvo materiālu un priekšpilsētu teritorijām piesārņojuma [ja?] [34]. Tur sākotnēji bija vairākas hipotēzes par šī otrā sprādzienu. Viens viedoklis bija, ka "otrais sprādziens izraisīja ūdeņradis, kas tika ražoti vai nu ar pārkarsētu tvaiku cirkonija reakcija vai reakcija satraukts grafīts ar tvaiku, kas ražots ūdeņradis un oglekļa monoksīds." Vēl viena hipotēze bija, ka otrais sprādziens bija siltuma eksplozijā reaktora kā rezultātā nekontrolējamu ātri neitronu evakuācijas, ko izraisa pilnīgs ūdens zudums reaktora [35]. Trešā hipotēze bija, ka sprādziens izraisījis tvaiks. Saskaņā ar šo versiju, tvaika un tvaika spiediena plūsmu, ko rada visa iznīcināšanu, kas sekoja izmešana no vārpstas ievērojamu daļu no grafīta un degvielu.

Saskaņā ar novērotāju ārpus Vienības 4, dedzināšana gabali materiālu un dzirksteles shot gaisā virs reaktora. Daži no tiem krita uz jumta no mašīnas zāle un ugunsgrēku. Aptuveni 25 procenti no satraukts grafīta blokus un pārkarsētu materiāls no degvielas kanālus, tika izmesti. ... Daļas, grafīta bloku un degvielas kanāli ārā no reaktora ēkas. ... Rezultātā kaitējumu ēkā caur kodola gaisa plūsmu, tika izveidota ar augstu temperatūru kodols. Gaisa aizdedzina karstā grafīta un sāka grafīta ugunsgrēku [15]:. 32

Tomēr ksenona radioizotopu atbrīvota pasākuma laikā attiecība norāda, ka otrais sprādziens varētu būt atomelektrostacijas pārejošas. Šī kodolenerģētikas pārejošas atbrīvo 40 GJ enerģijas, ekvivalents apmēram desmit tonnu TNT. Analīze rāda, ka ekskursiju bija tikai nelielu daļu no kodols. [33]

Pretēji drošības noteikumiem, bitumena, viegli uzliesmojošiem materiāliem, tika izmantots par jumta no reaktora celtniecības un turbīnu zāle. Izmests materiāls jāaizdedzina vismaz pieci ugunsgrēki uz jumta blakus reaktora 3, kas joprojām darbojas. Tas bija nepieciešams uzlikt šiem ugunsgrēkiem, un aizsargāt dzesēšanas sistēmas 3 reaktora [15]:. 42 Iekšpusē 3 reaktoru, kā arī nakts maiņā, Jurijs Bagdasarov, galvenais gribēja slēgt reaktora nekavējoties, bet galvenais inženieris Nikolajs Fomins būtu nepieļauj šā [kāpēc?]. uzņēmējiem tika dota respiratori un kālija jodīda tabletes un teica, lai turpinātu darbu. At 5:00, tomēr Bagdasarov kas savu lēmumu izslēgt reaktoru, atstājot tikai tiem uzņēmējiem, kas tur, kas bija spiesti strādāt avārijas dzesēšanas sistēmām [15]:. 44
Radiācijas līmenis

Aptuvenais radiācijas līmenis dažādās vietās neilgi pēc sprādziena bija: [36] [nevis citāts uzrādīts]
Atrašanās vieta Radiācijas (Roentgens stundā) Sieverts stundā (SI Unit)
Netālu no reaktora serdes 30.000 300
Degvielas fragmenti 15,000-20,000 150-200
Būvgružu kaudze vietā cirkulācijas sūkņiem 10.000 100
Būvgružu netālu electrolyzers 5,000-15,000 50-150
Ūdens līmenis 25 no apsildes sistēmas ūdens telpa 5000 50
No turbīnas zālē 500-15,000 5-150 0 Level
Platība no skartajiem vienības 1,000-1,500 10-15
Ūdens numurā 712 1000 10
Kontroles telpā, neilgi pēc sprādziena 3-5 0,03 -. 05
Gidroelektromontazh depo 30 0,3
Netālu no betona bloks 10-15 0,10 -. 15
Augu izkārtojumu

Pamatojoties uz attēla iekārtu [37]

Level Objekti
Metres līmenis attālumiem virs (vai zem par mīnus vērtībām) piezemes vietā.
49,6 jumta reaktora ēkas galeriju uzpildīšanas mehānismu
39,9 jumta Deaerator galerijas
35,5 Stāvs galveno reaktora zālē
31,6 Augšējā pusē augšējā bioloģisko vairogs, grīdas vietu caurules tvaika atdalītāji
28,3 apakšējā daļā turbīnas zāles jumts
24,0 Deaerator grīdas, mērīšanas un kontroles instrumenti telpa
16,4 grīda caurules eja Deaerator galerijā
12,0 Galvenie grīdas turbīnas zāle, stāvs galveno cirkulācijas sūkņa motoru nodalījumus
10,0 Vadības telpa, grīdas zem reaktora apakšējā bioloģisko vairogs, galvenās cirkulācijas sūkņi
6,0 Tvaika sadales koridora
2,2 Upper spiediena novēršanas baseins
0,0 Zemes līmenis, mājas komutācijas, turbīnu zāle līmenis
-0,5 Lower spiediena novēršanas baseins
-5,2, -4,2 Citi turbīnu zāle līmenis
-6,5 Pagrabstāvā turbīnas zāle
Individuālu dalību
Galvenais raksts: Individuālie iesaistīšanās Černobiļas katastrofas
Sākotnējā nāves un apgādnieka zaudējuma
Galvenais raksts: izraisīti nāves Černobiļas katastrofas
Tūlītēja krīzes pārvarēšanas
Radiācijas līmenis
Ārkārtīgi augstu radioaktivitātes līmeni, kas lava ar Černobiļas numuru four reaktora 1986

Radiācijas līmeni visvairāk skartajos apgabalos reaktora ēkas ir novērtētas 5,6 roentgens sekundē (R / s) (1,4 milliamperes par kilogramu), kas atbilst vairāk nekā 20000 roentgens stundā. Letālā deva ir ap 500 roentgens (0,13 coulombs par kilogramu) vairāk nekā 5 stundas, lai dažās jomās, neaizsargāti darba ņēmēji saņēma letālu devu dažu minūšu laikā. Tomēr, dozimetru spēj mērīt līdz 1000 R / s (0,3 / kg) bija nepieejams, jo eksplozija, un otrs nav, kad ieslēgts. Visi atlikušie dozimetri bija robežās no 0,001 R / s (/ 0,3 μA kg), un tāpēc tekstu "off mērogā." Tādējādi reaktora apkalpe var pārliecināties tikai to, ka radiācijas līmenis bija kaut kur virs 0,001 R / s (3,6 R / h, vai 0,3 μA / kg), bet taisnība līmenis bija daudz, daudz lielāki dažās jomās [15]:. 42 -50

Sakarā ar neprecīzi zemu rādījumus, reaktora apkalpe priekšnieks Aleksandrs Akimov pieņemts, ka reaktors ir neskarts. Gabalu grafīta un reaktora degvielas atrodas ap ēku pierādījumi tika ignorēta, un cita dozimetru nolasījumiem, ko ieved 04:30 tika noraidīta saskaņā ar pieņēmumu, ka jaunā dozimetrs ir jābūt ar trūkumiem [15]. :42-50 Akimov palika ar viņa apkalpes reaktora ēkā līdz rītam, cenšoties sūknis ūdens reaktoru. Neviens no viņiem nēsāja jebkuru aizsardzības mehānismu. Lielākā daļa, ieskaitot Akimov, nomira no radiācijas iedarbību trīs nedēļu laikā [38]. :247-48
Ugunsgrēka ierobežošanas
Firefighter Leonīds Telyatnikov, kas ir dekorēti drošsirdība

Neilgi pēc negadījuma, ugunsdzēsējiem ieradās mēģināt nodzēst uguni. Pirmo reizi uz skatuves bija Černobiļas atomelektrostacijā ugunsdzēsēju brigāde, kuru komandē leitnants Volodymyr Pravik, kurš mira, Maijs 9 1986 akūtas staru slimības. Viņi nebija pastāstīja, kā bīstami radioaktīvo dūmu un gruveši bija, un var pat nav zināms, ka negadījums noticis kaut kas vairāk, nekā regulāri elektriskais: "Mēs nezinājām, tā bija reaktora neviens nebija teicis mums.." [39]

Grigorii Khmel vadītājam, vienu no ugunsgrēka motoriem, vēlāk aprakstīts, kas notika:

Mēs ieradās tur 10 vai 15 minūtes, lai no rīta two ... Mēs redzējām, grafīta izmētātu. Misha jautāja: "Vai tas ir grafīts?" Es kicked to prom. Taču viena no otras kravas cīnītājiem to pacēla. "Tas ir karsts," viņš teica. Ar grafīta gabali bija dažāda lieluma, dažas lielas, dažas mazas, pietiekami, lai tos paceltu ...

Mēs neko daudz nezināja par starojumu. Pat tie, kas strādāja tur nebija ne jausmas. Nebija ūdens palicis kravas automašīnas. Misha piepilda cisternu, un mēs mērķis ir ūdens augšpusē. Tad tie zēni, kas miruši piegāja pie jumta Vashchik, Kolya un citiem, un Volodya Pravik ... Tie uzkāpa pa kāpnēm ... un es nekad neredzēja viņu vēlreiz [40]:.. 54

Tomēr, Anatolijs Zakharov, ugunsdzēsēju izvietoti Černobiļas kopš 1980 piedāvā dažādus apraksts:

Es atceros, joking ar citiem, "Tur ir neticami summa starojuma šeit Mēs būsim laimīgs, ja mēs visi joprojām ir dzīvs no rīta.."

Divdesmit gadus pēc katastrofas, viņš teica, no Fire Station Nr.2 ugunsdzēsēji bija informēti par riskiem.

Protams, mēs zinājām! Ja mēs gribētu seko regulas, mēs nekad nebūtu devusies pie reaktora. Bet tas bija morāls pienākums, mūsu pienākums. Mēs bijām kā kamikadzes [41].

Tūlītēja prioritāte bija, lai nodzēstu ugunsgrēkus uz jumta no stacijas un teritorija ap ēku, kurā Reactor Nr.4, lai aizsargātu Nr.3 un saglabāt savu galveno dzesēšanas sistēmas neskarts. Ugunsgrēkiem dzēstas ar 05:00, bet daudzi ugunsdzēsēji saņēma lielas starojuma devu. Iekšpusē 4 reaktoru uguns turpināja degt līdz 10 maijs 1986, tas ir iespējams, ka vairāk nekā pusi no grafīta izdeg [15]: 73. Uguns bija dzēstas ar kombinētu helikopteru piepūles pilināmā vairāk nekā 5000 tonnas smilšu, svina , māla, un neitronus absorbējošo bora uz dedzināšanu reaktoru un šķidrā slāpekļa injekcijas. Ukrainas režisors Vladimirs Ševčenko notverti filmas kadrus no Mi-8 helikopters, jo tā sadūrās ar blakus būvniecības celtni, radot helikopteru krist pie bojātā reaktora ēkas un nogalināja tās četru cilvēku apkalpes [42]. Tagad ir zināms, ka praktiski neviens no neitronu absorbētāji sasniedza kodols. [43]

No aculiecinieku ugunsdzēsēju iesaistīto pirms viņi nomira (kā uz CBC televīzijas sērijas Witness), viens apraksta savu pieredzi, radiācijas kā "degustācijas, piemēram, metāls", un sajūta, sajūta līdzīga adatiņas pa visu seju . (Tas ir līdzīgi dotajam aprakstam Louis Slotin, Manhattan Project fiziķis, kas mira dienu pēc tam, letālu radiācijas pārdozēšanas no svarīguma negadījumu.) [44]

Sprādziens un ugunsgrēks iemeta karstās daļiņas, kodoldegvielas un arī daudz vairāk bīstamu kodoldalīšanās produktu, radioaktīvo izotopu, piemēram, cēzija-137, joda-131, stroncija-90 un citi radionuklīdi, gaisā: no apkārtnes iedzīvotāji ievēroja radioaktīvo mākonis naktī no sprādziena.
Timeline

* 01:26:03 - ugunsgrēka aktivizēta signalizācija
* 01:28 - ierašanās vietējie ugunsdzēsēji, Pravik aizsargu
* 01:35 - ierašanās ugunsdzēsēji no Pripyat, Kibenok aizsargu
* 01:40 - ierašanās Telyatnikov
* 02:10 - turbīnas zāle jumta nodzēsts ugunsgrēks
* 02:30 - galveno reaktora zālē jumta nomākts ugunsgrēki
* 03:30 - ierašanās Kijevā ugunsdzēsējiem [45]
* 04:50 - ugunsgrēki galvenokārt lokalizētas
* 6:35 - visi ugunsgrēki nodziest ‡ [46]

. ‡ Izņemot uguns, kas iekšā 4 Reactor, kas turpināja degt vairākas dienas [15]: 73
Evakuācijas notikumi
Šajā sadaļā var būt nepieciešama tīrīšana, lai ievērotu Vikipēdijas kvalitātes standartiem. Ir problēma: Skatīt clarifyme, faktu un birkas informāciju. Lūdzu, uzlabot šo sadaļu, ja varat.