Pat ieroču apsēstajam amerikānim šaudīšanās nav ikdienas daļa, tapēc lielākā daļa neko daudz par ieročiem nezin. Holivudas scenāristi to saprata jau sen un vairs neuzskata par vajadzīgu pārbaudīt faktus pirms rakstīšanas.
5 mīti par ieročiem61
406
1
KLUSINĀTAJI PĀRVĒRŠ ŠĀVIENA TROKSNI KLUSĀ SVILPIENĀ. MĪTS: Uzmanīgi spiegi un slepkavas zin – ja tu taisies nogalināt kādu slikto birojā vai bibliotēkā, uzliec klusinātaju, jo tas pārvērtīs troksni par kastrētu „plip”. Un tas darbojas ne tikai uz mazām pistolītēm, bet tikpat labi to var darīt ar bisēm, kuru klusinātājs padara absolūti nedzirdamu. Turklāt, lai arī klusinātaji izskatās forši, dārgi un stilīgi, Holivuda apgalvo, ka jebkura gara truba derēs. Ņemam divlitrīgās kolas pudeli, piebāžam ar zeķēm, un Tu nekavējoties kļūsti tikpat bīstams kā Marks Valbergs filmā „Shooter”. PROBLĒMA: Sprāgstošs šaujampulveris ir skaļš. Ļoti skaļš. Aptuveni tikpat skaļš kā reaktīvais dzinējs. Metāla caurulīte neko daudz tur nemainīs. (Skat. video Nr. 1). Ja nu kautkāda iemesla pēc Tu video nevari noskatīties, ļauj man paskaidrot: Arī ar visu klusinātaju, šāviens vēljoprojām izklausās pēc sasodīta šāviena, nevis pēc kaķēna, kas nokrīt uz spilvena. Tā skaļums vidēji var būt no 140 līdz 160 decibeliem. Šis skaļums ir pietiekošs, lai izdzirdot to VIENREIZ, tava dzirde būtu bojāta neatgriezeniski. Ja Tev tuvumā nekad nav atskanējis šāviens (pateicies Visuvarenajam), tad vienkārsi paskaidrojot, šāviena skaļums ir pietiekošs, lai viss tavs ķermenis noraustītos. Klusinātajs to var pazemināt līdz 120-130 decibeliem, jeb līdz pneimatiskā āmura skaļuma, kas vēljoprojām ir pietiekoši, lai izraisītu fiziskas sāpes, ja izskanējis gana tuvu. Tad rodas jautājums – kāda velna pēc tie būtu vajadzīgi. Šeit ir daži pielietojumi. Piemēram klusinātāja izmantošana trokšņainā pilsētas vidē palīdz maskēt skaņas avotu un apgrūtina šāviena izcelsmes atrašanu. Bet kā ar bisēm? Tādas tiešām pastāv. Bet pie patreizējiem standartiem, klusinātāji tās tikai padara skaļākas.
AUTOMĀTI IR MAĢISKAS NĀVES MAŠĪNAS. MĪTS: Tas ir vecs joks, ka tikai filmās nevienam nekad nebeidzas lodes (izņemot reizes, kad tas ir paredzēts scenārijā). Nelieli ierobežojumi tomēr tiek saglabāti – piemēram 6 ložu revolveris izšaus 10-11 lodes, bet kas attiecas uz automātiem – tur viņi vienkārši ļauj fantāzijai vaļu. Pat līdz tādam līmenim, ka lielākajai daļai no mums priekšstats par automātu darbību ir gandrīz vai sirreāls. Filmās automāti izšauj parasti simtiem reižu vairāk ložu, nekā tie patiesībā spēj. Par cik automāta lodes nav iespējams izskaitīt, scenāristi to izmanto kā attaisnojumu, pārveidot ieroča aptveri par maģisku ložu fabriku. Tapēc filmā „Commando” mēs redzam kā Arnītis šauj no automāta, nemainot aptveres aptuveni pusi filmas (Video Nr. 2). PROBLĒMA: Ja esi skatījies ziņas vai spēlējis, piemēram, „Modern Warfare”, būsi pazīstams ar M4 Karabīni. Tagad salīdzini savas zināšanas par to ar video Nr. 3. Viņš nepārstāja šaut pēc 4 sekundēm, jo nogura rociņas. Viņam beidzās lodes. Bet ļaunie filmās lieto AK-47. Nu bet arī tās aptvere satur tikai 30 lodes. Un atkal – izšauj 4 sekundēs. Tas ir tapēc, ka vidēji automāts šauj ar ātrumu 700 lodes minūtē. Aptverē ir 30 lodes. Sāc rēķināt. Standartā kareivim līdzi ir ~210-300 lodes, tapēc, pat ja sāktos pilna apjoma apšaude, tā beigtos aptuveni minūtes laikā, ieskait pārlādēšanu. Tieši šī iemesla dēļ, automāta režīms tiek izmantots ļoti reti, bet daudzām šautenēm tāda vispār nav. „Paga, paga...” daži teiks „Es esmu skatījies dokumentālas filmas par karu, un tur skaidri var dzirdēt fonā kā viņi klāj kārtu pēc kārtas, bez apstājas. Tātad tas reksistē!”. Nāksies apbēdināt. Šāda taktika saucas „sprostuguns”, kas tiek izmantota, lai piespiestu pretinieku ielīs savās bedrēs, kamēr tiek veikts kāds manevrs. Šādai taktikai parasti izlieto gandrīz visas pieejamās munīcijas rezerves.
Reklāma
LOŽU NECAURLAIDĪGĀS VESTES IR MAĢISI AIZSARGLAUKI. MĪTS: Kautkā jūsu nekaitīgie plāni ir sagājuši grīstē un tagad lībiešu teroristi Wolksvagen busiņā grib jūs nomedīt. Viņi grib Jūs nošaut ar saviem AK-47, bet jums ir trumpis piedurknē: ložu necaurlaidīgā veste! Filmās ķermeņa bruņas (veidotas no materiāla ar nosaukumu „Kevlar”) pārvērs nāvējošās burvju nūjiņas-ieročus, par uzjautrinošām pārspīlētām pneimatiskajām bisēm. Pāris kārtas no AK-47 pārvērstu jebkura cilvēka torsu gaļīgā pastā, kura labi der smērēšanai uz krekeriem, bet pieberot šķipsniņu Kevlar, viss mainās – Jums ap torsu spīguļo Gendalfa maģiskais aizsargburbulis. PROBLĒMA: Reālajā pasaulē, veste, kas filmā „Atpakaļ nākotnē” pasargāja profesoru Emetu Braunu no teroristiem, būtu tikai un vienīgi noderīga zārciniekam, jo tā saturētu viņa izšķaidīto ķermeni vienā kotletē. Lai arī jau 25 gadus tiek atstrādāta ķermeņa bruņojuma sistēma, šobrīd vēljoprojām nav tādas tehnoloģijas, kas viņu pasargātu no 4 kārtām ar AK-47 šauto ložu. Tās vestes, kuras var paslēpt zem virsdrēbēm pasargās Jūs no lielākās daļas pistoļu, bet pie noteikuma, ja šāviens nācis no vismaz 14 metru attāluma. Bet pret tādu šauteni kā M4 vai AK47 tās ir tikai vēlviens drēbju slānis. Armijniekiem ir pilna apjoma ķermeņa bruņas, bet tās tiek reti izmantotas, jo tās sver 14 kilogramus un maksā tūkstošiem dolāru! Aptuveni 45% policistu tādas nemaz nenēsā, jo salīdzinot ar noziegumu skaitu, kuros iesaistīti šaujamieroči, vajadzība pēc bruņām ir visnotaļ niecīga.
BRĪDINOŠĀ GAIĻA NOVILKŠANA. MĪTS: Gaiļa novilkšana filmās tiek izmantota kā izsaukuma zīme. Kad Sūrvecis Megapolicists nopratina vienīgo izdzīvojušo noziedzinieku, vari diezgan pārliecinoši prognozēt, ka kautkādā brīdī viņš izdarīs „klik-klak”, novelkot gaili un parādot noziedziniekam, ka viņš šeit jociņus nedzen. Šī skaņa ir tik unikāla un draudīga, ka pat brāļi MacManus no filmas „Boondock Saints” to izmanto „Āmen!” vietā pēc sava mazās lūgsnas. PROBLĒMA: Šī skaņa apzīmē, ka gailis ir atvilkts un filmās tas tiek pasniegts ar domu, ka „tagad ierocis ir gatavs darbam”. Tas patiesībā neko nenozīmē. Ierocis bija gatavs darba arī pirms tam. Šī manevra „es atvilku gaili, jo es te jociņus nedzenu” pirmsākumi meklējami vecajos vesternos, jo toreiz izmantotie revolveri nebija automatizēti un kovbojiem bija pirms katra šāviena jāatvelk gailis. Bet šī tehnoloģija kļuva nederīga jau aptuveni 150 gadus atpakaļ, tapēc atliek vien domāt, ka Holivuda ir lēnāka par cilveku ar Dauna sindromu matemātikas eksāmenā. Bet tas vēl nav stulbuma zemākais punkts. Kad tiek rādīti ieroči, kuriem nav gaiļa, tiek izmantoti pneimatiskie pārlādes mehānismi, vai mehāniskie slīdslēgi. Šīs darbības rada tos klikšķus, kas piedod ainai dramatismu, bet rodas jautājums – kāda velna pēc? Vienīģais ko šī darbība veic ir izmet izlietoto čaulīti un ieliek stobrā jaunu, lai gan tas jau tika izdarīts automātiski pēc pēdējā šāviena. Tapēc katru šo „foršo klikšķi” pavada skaņa, kad uz zemes nokrīt perfekti lietojama lode. Kur nu vairs stulbāk..
LODES SPRIDZINA VISU! MĪTS: Filmās lodes un jebkas attāli ugunsnedrošs ir saistīts ar īpatnēju matērija/anti-matērija attiecību. Tiklīdz lode skar mašīnas bāku, karstais svins momentāli aizdedzina degvielu, pārvēršot visu aps sevi par liesmojošu inferno. Ļoti izdevīgi, kad Morfejam vajag ātri uzgrillēt mašīnu ar diviem dredainiem un briesmīgi uzmācīgiem dvīņiem-albīniem. Propāns un skābeklis darbojas tieši tāpat. Sašauj skābekļa balonu, ko haizivs tur zobos, un tā uzsprāgs ar tādu blīkšķi, ka varētu domāt, tā visu nedēļu ir rijusi dinamītu. PROBLĒMA: Autoražotajiem ir apnicis atbildēt vienu un to pašu, jo cilveki kā dumas aitas tic visam, ko rāda Holivuda. Ja katrs viņu auto modelis pie precīzas sadursmes eksplodētu, izplatot uguni vesela kvartāla apmēros, visas avārijas būtu kā svētku salūts un autokatastrofas izskatīties kā kadri no „Terminatora”. Raidījuma „Mythbusters” vadītāji pierādīja, ka tas viss ir pilnīgas muļķības, jo lai panāktu šādu sprādzienu, nepieciešams izdurt caurumu bākā, aizdedzināt degvielas izgarojumus ārpusē un pārvērst degvielu bākā no šķidra agregātstāvokļa par gāzveida. Bet pie noteikuma, ka tu lieto ļoti specifisku munīciju. Šo „lodes var uzspridzināt mašīnas bāku” teriju vēl neloģiskāku padara fakts, ka šīs lodes nespēj cauršaut neko citu. Piemēram, ja varonis pārtikas veikalā noslēpjas aiz plauktiņa ar kartupeļu čipšiem, vai aiz mašīnas durvīm, viņš ir kā tankā. Muļķības. Pat ja lodes nav visai piemērotas mašīnu spridzināšanai, tās bez piepūles spēj cauršaut vairumu materiālu, pavisam noteikti mašīnas durvis un čipšu plauktiņus veikalā.
Tev patiks šie raksti
