Pārdodu 3 maikas par 5 eiro.
Vai es vēl joprojām esmu relevants? Vai arī man ir jāķeras pie kāda zinātniskā žurnāla un jāpievieno kāds nopietns un oriģināls (!) raksts. Vienīgi man redze sūdīga un tādos žurnālos mēdz būt sīks teksts. Pēdējā gada laikā mana redze ir strauji pasliktinājusies, kas ir uztraucoši. Esmu diezgan jauns un man visus gadus ir bijusi perfekta redze, pat laikos, kad satura ievietošana spokos sastādija 90% no manas ikdienas. Varbūt man ir smadzeņu vēzis, kas spiež uz optisko nervu? Pēc tā, kas ir redzams latviešu jūtūberu kAnālos - kondensētā piena čalendžos, es nebūtu pārsteigts. SPIED LAIK UN ABONĒ. Tas man atgādina par kaut ko - pirms pāris dienām izskatīju sūdzību par raksta nosaukumu, kur autors bija pieļāvis kļūdu un uzrakstījis ''kūlentis''. Sūdzētājs uzrakstīja, ka ir jābūt ''kūltenis''. Un šis bija stāsts par to, kādēļ man vairs negaršo olu kultenis.
Pašlaik esmu krustcelēs - izmurgot 200 vārdus garu tekstu vai arī balstīties uz citu kompetenci, jo šis materiāls ir montēts un vismaz 20 sekundes garš? Vispār man ir vienalga par tiem 500 cepumiem, es, kā jau cilvēks ar nosliecēm uz atkarību, notriecu septiņpadsmit tūkstošus cepumus bodē par ''Laimes mirklis'' biļetēm un laimēju gaišreģi. Ar gaišreģi aprunājos un viņš sacīja, ka tas ir kā censties nopirkt diennakts tumšās puses sievietes pakalpojumus par 5 eiro. Ar 5 eiro tu vari nopirkt Rīgas Satiksmes autobusa biļeti uz mājām un aizmigt, domājot par viņu.
Šovakar, ejot gulēt, es domāšu par Tevi.
A kas slikts tajos kas raksta no žurnāliem spokos? Cilvēks vismaz uzzin ko jaunu.