Tuvojas manuprāt mums visiem tik būtiskā diena, kad Referendumā būs jāizvēlas lielā mērā visas mūsu valsts pamatvērtības liktenis - jādod atbilde uz jautājumu, vai gribam krievu valodu Latvijā kā oficiālu otro valsts valodu.
Šī tuvojošās notikuma iespaidā medijos un internetā apkārt ceļo daudzi un dažādi video, kas mani priecē, jo tādējādi tiek veicināta latviešu valodas aizstāvju (speciāli saku tā, nevis tikai latviešu, jo zinu ļoti daudz krievus, ukraiņus, poļus utt, kas ir gatavi aqizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Referendumā balsojot PRET) saliedētība.
Arī es nolēmu izveidot savu video, kurā apvienotu divus elementus, kas mani ļoti iespaidojuši gaidāmā Referenduma sakarā - dziesmu Saule,Pērkons, Daugava (kas manās acīs ir otrā valsts himna), un deputāta Jāņa Upenieka runu, kuru pirmo reizi dzirdēju jau kādu laiciņu atpakaļ un kura mani ļoti dziļi iespaidoja (izveidoju pat savu pirmo rakstu spokos par šo runu).
Sanāca kā sanāca - varbūt nedaudz sentementāli, varbūt nedaudz kareivīgi. Tomēr uzskatu, ka mums nav jātaisa raudulīgi video, par to kādi mēs esam nabadziņi. Galu galā ŠĪ IR MŪSU valsts, un mums nav sevi jāžēlo. Man patīk visi tie klusie un skumīgie video, kas ceļo apkārt pa internetu, tomēr vienlaikus uzskatu, ka mums vajag pacilājošu un spēcīgu atmosfēru, nevis raudulīgu, sevis žēlojošu noskaņu. Saule, Pērkons, Daugava ir dziemsa, kas raksturo šo noskaņu - cīņu par nākotni.
