Zemnieki un viņu atbrīvošana no dzimtbūšanas5
66
0
Latvijas teritorijā dzīvojošais zemnieku absolūtais vairākums, tāpat kā zemnieki visā Austrumeiropā, kopš viduslaiku beigām un jauno laiku sākuma pakāpeniski bija zaudējuši savu personisko brīvību un kļuvuši par dzimtcilvēkiem. Viņi bija vai nu savu muižnieku un zemes īpašnieku vai valsts privāti pavalstnieki. Tikai niecīga latviešu zemnieku daļa nebija dzimtcilvēki. Tomēr viņu darbs, kas pamatā izpaudās klaušās, nebija produktīvs. 19. gs. sākumā dzimtbūšana kavēja kapitālistisko attiecību veidošanos un intensīvu lauksaimniecisko ražošanu. Pieauga nepieciešamība pēc brīvām darbarokām gan pilsētā, gan laukos. Tā kā daudzviet Eiropā nepastāvēja dzimtbūšana, bet, kur tā bija - tika atcelta, tad arī Krievijas impērija, kuras sastāvā ietilpa Latvija, izšķīrās par brīvības došanu zemniekiem. Igaunija, Kurzeme un Vidzeme bija tās Krievijas guberņas, kur visagrāk tika atcelta dzimtbūšana.
Klaušas zemnieki veica zemes kunga labā. Tās bija atkarīgas no zemnieka saimniecības apjoma. Parasti no viena arkla lielas zemnieku saimniecības muižas darbos kā regulāras klaušas bija jādod viens īstenieks (strādnieks ar zirgu) un viens otrinieks (strādnieks bez zirga). Pastāvēja arī neregulāras klaušas, kuras bija jāpilda pēc vajadzības (pils un ceļu būve vai remonts, talkas, ārkārtēji darbi).
Sķūtis bija transporta klaušas, ko Vidzemē 17. gadsimtā ieviesa zviedri. 18. gadsimtā tās kļuva par regulāru pienākumu - zemniekam ar savu zirgu un kamanām (ziemā) vai ratiem bija jāpārvadā muižnieka vajadzībām preces, kokmateriāli un citas lietas.
Zemnieku brīvlaišana Kurzemē un Vidzemē 1817. gadā Kurzemes guberņā un 1819. gadā Vidzemes guberņā tika atcelta dzimtbūšana. Zemnieki ieguva personīgo brīvību, tomēr zeme palika muižnieku rokās un zemniekiem joprojām kādu laiku vēl bija jāpilda klaušas un savas mājas jāizpērk par naudu. Baltijas guberņu zemnieku brīvlaišana Krievijas impērijā bija kā dzimtbūšanas atcelšanas mēģinājums, pirms to veikt visā lielajā valstī.
Zemnieku brīvlaišana Latgalē. 1861. gadā visā Krievijā stājās spēkā likums par dzimtbūšanas atcelšanu. Tas attiecās arī uz Latgali, kas bija Vitebskas guberņas sastāvdaļa, nevis patstāvīga guberņa kā Kurzeme vai Vidzeme. Zemnieki ieguva personīgo brīvību un varēja sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, slēgt līgumus un ceļot.
Tagad par hronoloģiju Latvijā.
1494.g. - Rīgas arhibīskaps noslēdz līgumu ar vasaļiem par aizbēgušo zemnieku izdošanu. Latvijā sākas dzimtbūšanas laiki.
1588.g. - Lietuvas statūts regulē dzimtbūšanas noteikumus Latgalē.
1617.g. - Kurzemes statūti nosaka dzimtcilvēka statusu Kurzemes un Zemgales hercogistē.
1668.g. - Zemes likums Zviedru Vidzemē nosaka, kas ir dzimtcilvēks un ka par tādu kļūst.
1802.g. - Kauguru zemnieku nemieri
1804.g. - Vidzemes zemnieku likumi
1817.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Zemgalē.
1819.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē.
1861.g. - Dzimtbūšanas atcelšana Latgalē.
Tev patiks šie raksti
